RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik. Baltijas jūras krastā apmetušies kormorāni, jeb jūras kraukļi, spēj ātri samazināt ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas zivju krājumus, pastāstīja radio Baltkom ēterā Latvijas Zvejas sporta federācijas vadītājs Gundars Kurzemnieks.
"Latvijā mums ir liela problēma, kas saucas kormorāns. Tas ir tāds putns – jūras krauklis. Un ja tas kaut kur apmetas, tad tā ir bēda. Divus gadus pēc kārtas esmu piedalījies starptautiskos kongresos, kur mēs tāpat nonācām pie secinājuma, ka šiem putniem nav nekādu ienaidnieku," — atzīmēja Kurzemnieks.
Viņš piebilda, ka poļu zvejnieku pārstāvji kongresu laikā paziņoja par jūras kraukļu nodarītiem postījumu apjomiem.
"Saskaņā ar šiem datiem, tūkstošu putnu liela kolonija trīs mēnešu laikā apēd 25 tonnas zivju. Un kad zivis beidzas, viņi dodas uz jaunu vietu. Vietējie zvejnieki no Lapmežciema saka, ka pavasarī vairs neķers reņģes. Pēc viņu pieredzes, pat mest tīklus ir bezjēdzīgi," — noslēgumā teica Kurzemnieks.
Apgalvojums, ka jūras kraukļiem nav ienaidnieku, nav gluži patiess. Saskaņā ar vietnes Helcom.fi datiem, 19.gs. jūras kraukļus iznīcināja lielākajā Baltijas valstu daļā. Šos putnus medīja līdz 20.gs. vidum, un 60. gadu sākumā Eiropas jūras kraukļu populācija samazinājās līdz 4 tūkstošiem pāriem, no kuriem vairāk nekā puse ligzdojās Vācijā un Polijā.
Pateicoties jūras kraukļu aizsardzības pasākumu ieviešanai, to skaits sāka palielināties sākot ar 70.gadu otro pusi. Kopš 80. gadiem jūras kraukļu ligzdošanas areāls sāka izplatīties uz Baltijas jūras ziemeļiem un austrumiem, un šobrīd tie dzīvo visā Baltijā, tai skaitā Botnijas līča ziemeļus.
Zvejnieki bieži sūdzas, ka jūras kraukļi iznīcina zivis: viens pieaugušais putns apēd 500 gramus zivju dienā. 2012. gadā Latvijas varas iestādes atļāva jūras kraukļu nomēdīšanu Nagļu dīķa rajonā, taču putnus turpina medīt arī nelikumīgi. Piemēram, Alūksnes ezera rajonā, Vidzemē, cilvēku dēļ, jūras kraukļi pametuši koloniju.
