RĪGA, 23. jūlijs — Sputnik. ASV Kongress savā mājaslapā publicējis likumprojektu, kas paredz jaunu ierobežojošo pasākumu ieviešanu pret Irānu un Krieviju. Balsojums par to notiks otrdien, 25. jūlijā, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.
Cita starpā ierosināts samazināt sankciju sarakstāl iekļauto Krievijas banku un naftas un gāzes sektora uzņēmumu tirgus finansēšanas maksimālo termiņu. Tāpat likumprojekts paredz iespēju ASV prezidentam noteikt sankcijas pret personām, kas gatavas ieguldīt ievērojamas summas Krievijas eksporta cauruļvadu celtniecībā, sniegt pakalpojumus, tehnoloģijas, informācijas atbalstu tamlīdzīgiem projektiem. Dokumenta teksts paredz, ka ASV turpinās pretoties gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecībai. Pie tam jaunās sankcijas neskars Krievijas un ASV sadarbību kosmosa izpētes jomā.
Aģentūra RIA Novosti informē: saskaņā Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova teikto, Kremlis "ārkārtīgi negatīvi" vērtē likumprojektu, kas paredz jaunas pret Krieviju vērstas sankcijas.
Saskaņā ar aģentūras Reuters rīcībā esošo informāciju, likumprojekts radījis neapmierinātību Eiropā. Kongresa iniciatīva ES nosaukta par "Vašingtonas vienpusējām darbībām", kas var novest pie plašām neparedzamām sekām. ES pauž satraukumu par to, ka jaunie ierobežojošie pasākumi var negatīvi ietekmēt Eiropas centienus enerģētikas diversifikācijas jomā.
Krievijas Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs uzskata, ka šāda ES reakcija ir likumsakarīga. Sākoties reālajai politikai, vairs nav runas par "transatlantijas solidaritāti", viņš piezīmēja.
Iepriekš vēstīts, ka ASV paudušas negatīvu viedokli par projektu "Ziemeļu straume 2". ASV Valsts departamenta speciālais pārstāvis enerģētikas jautājumos Amoss Hohštains norādīja, ka nākamo piecu gadu laikā Eiropas tirgū nonāks liels apjoms sašķidrinātās gāzes no ASV un Austrālijas, tāpēc ASV nevēlas, lai Eiropa investētu cauruļvada infrastruktūras attīstībā.
14. jūnijā ASV Senāts apstiprināja grozījumus par sankciju paplašināšanu pret Krieviju. Likumprojekta tekstā norādīts, ka ASV turpina pretoties gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecībai, ņemot vērā tā kaitīgo ietekmi uz ES energodrošību, gāzes tirgus attīstību Centrālajā un Austrumeiropā, kā arī enerģētikas reformām Ukrainā.
Maģistrālais gāzes vads "Ziemeļu straume 2" ir "Ziemeļu straumes" paplašinājums. Tas paredz divu gāzes vadu izbūvi, kuru kopējā jauda sasniegs 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā un stiepsies no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Tā ekspluatāciju plānots sākt līdz 2019. gada beigām.
