Vakar Latvijas armijas bāzē notika NATO daudznacionālā bataljona sagaidīšanas svinīgā ceremonija, kurā piedalījās Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Kanādas aizsardzības ministrs Hardžs Sadžans un citas amatpersonas, atgādina Anatolijs Vasermans analītiskajā materiālā, ko publicēja RIA Novosti.
Iepriekš Latvijas Bruņoto spēku komandieris brīdināja NATO starptautiskā bataljona karavīrus par to, ka viņiem jābūt gataviem provokācijām. Latvijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka bažas ir pamatotas: kaimiņvalstī — Lietuvā jau nesen izplatījušās baumas par to, ka NATO karavīri esot izvarojuši vietējo meiteni.
Provokāciju avots skaidrs: Krievija un tās vietējie aģenti.
Šajā jautājumā gribētos šo un to piezīmēt.
Cik man zināms, NATO karavīri īpašās ceremonijās ar vietējiem neielaižas pat valstīs, kas savulaik nodibināja NATO. Piemēram, laikā, kad Francijas prezidents de Golls izveda valsti no NATO militārās struktūras, bija saņemts jau ļoti liels skaits franču pretenziju par to, ka amerikāņu un britu kareivji no dažādām struktūrām, lai arī Francijā to skaits nebija liels, uzskatīja, ka jebkurai francūzietei jākrīt bez samaņas no laimes, ja tai pievērsis uzmanību amerikāņu vai britu kareivis.
Neko pat neteikšu par Vāciju, kur saglabājusies jau 1945. gadā rietumu okupācijas zonās radītā tradīcija. Vēlāk tā pat radīja leģendu par diviem miljoniem vācu sieviešu, ko esot izvarojuši padomju karavīri. Tās pamatā ir kāda Berlīnes hospitāļa apkopotā statistika, kur teju vai katra desmitā jaunā māmiņa ziņoja, ka bērna tēvs esot padomju karavīrs. Tiesa, viņas nepieminēja izvarošanu.
Tāpat statistikas pamatā ir fakts, ka aptuveni līdz 50. gadu vidum gan PSRS, gan Vācijā aborti bija atļauti tikai noteiktu medicīnisko indikāciju rezultātā vai gadījumā, ja bērns ieņemts izvarošanas rezultatā. Protams, tolaik gandrīz katra sieviete, kas vēlējās pārtraukt grūtniecību, norādīja, ka bērns ieņemts izvarošanas rezultātā.
Taču atkārtošu: minētās leģendas trešais avots bija vācu sieviešu masveida izvarošana, ko pastrādāja amerikāņu karavīri (pārsvarā — nēģeri, kuri atriebās baltajiem par pazemojumiem dzimtenē) un franči, kuri atmaksāja par savas valsts okupāciju.
Galvenais ir tas, ka tradīcija, kas radās okupētajās teritorijās, pamazām izplatījās formāli neokupētajās, draudzīgajās teritorijās. Pašsaprotamu iemeslu dēļ informācija par NATO karavīru pastrādātajiem vietējo sieviešu izvarošanas gadījumiem netiek publicēta, taču retajos gadījumos, ja tā parādās medijos, atliek tikai atzīt: tā ir sena paraža un nekas neliecina, ka tā ietu mazumā.
Tātad nav ne mazāko šaubu par to, ka Baltijas valstu teritorijā dislocējamie karavīri uzvedīsies aptuveni tāpat, kā jau pieraduši citos reģionos.
Pie tam, domāju, tāda pati tradīcija ir iegājusies arī attiecībā uz daudziem citiem pārkāpumiem. Kopš seniem laikiem karavīriem šajā ziņā daudz kas bija atļauts, it īpaši armijās, kas neplāno tuvākajā laikā karot. Skaidrs, ka karavīrs, kas pieradis pārkāpt likumu, pārkāps arī militārās disciplīnas likumus, tāpēc visas karojošās armijas nesaudzīgi cīnās ar marodieriem. Lai arī tādējādi, šķiet, komandieri ir lielā mērā atbrīvoti no rūpēm par karaspēka apgādi, taču šī parādība rada virkni problēmu no militārās disciplīnas viedokļa.
Tā paša iemesla dēļ Lielā Tēvijas kara gados padomju karaspēkā tika ārkārtīgi stingri sodīti gan marodierisma, gan izvarošanas gadījumi Vācijas teritorijā, bet anglosakšu spēki 1945. gadā vairs gandrīz nesaskarās ar nopietnu pretošanos — vācu spēki labprātāk padevās. Šī iemesla dēļ anglosakšu okupētajās teritorijās zēla un plauka gan marodierisma, gan izvarošanas gadījumi: komandieriem vienkārši nebija nepieciešamības uzturēt stingru disciplīnu. Tiklīdz kļuva skaidrs, ka viņi vienkārši nepaspēs pirmie nokļūt līdz Berlīnei, viņi nomierinājās un virzījās tur, kur vācieši padevās, vai tur, kur aviācija viņu priekšā pārvērta pilsētas par šķembu klātiem ceļiem.
Ņemot vērā visas šīs tradīcijas, es nešaubos par to, ka arī Baltijas valstu teritorijās NATO karavīri uzvedīsies atbilstoši savai izlaidībai, it nemaz nerūpējoties par vietējiem likumiem.
Tātad mūs gaida liels skaits ziņojumu par viltīgajām krievu aģentēm (kuras pašas no sevis provocē drosmīgos NATO kareivjus) un aģentiem (kuri provocē tos pašus drosmīgos NATO kareivjus ar valdzinošām vitrīnām).
Vienlaikus vietējiem iedzīvotājiem liek saprast: ja izraisīsies konflikti ar NATO karavīriem, viņu neapmierinātība tiks definēta kā "krievu provokācija".
