RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Beļģijas aizsardzības ministrs Stevens Vandeputs pavēstījis, ka valdība nolēmusi netaupīt līdzekļus uz aizsardzības rēķina, kam veltītie izdevumi patlaban sastāda 1% IKP, vēsta aģentūra Belga.
Valsts nolēmusi pildīt NATO 2016. gada samitā doto premjerministra Šarla Mišela solījumu pārtraukt jau 20 gadus ilgo ekonomiju uz aizsardzības izdevumu rēķina.
Saskaņā ar NATO prasību alianses valstu izdevumiem militārajām vajadzībām jāsastāda vismaz 2% IKP. To pieprasa ASV, un pašreizējais valsts prezidents pastāvīgi atgādina to Eiropas valstīm. Patlaban ASV nes trīs ceturtdaļas Ziemeļatlantijas alianses aizsardzības budžeta.
Līdz 2017. gada decembrim NATO dalībvalstīm ir jāiesniedz plāni, kuros norādīti pasākumi, ar kuru palīdzību tās iecerējušas palielināt aizsardzības izdevumus un paplašināt dalību alianses operācijās. 2018. gada februārī NATO valstu aizsardzības ministri izvērtēs sniegto informāciju.
Politologs Aleksandrs Špakovskis paudis uzskatu, ka Eiropas valstis ne īpaši tiecas atvēlēt līdzekļus militārajām vajadzībām, un šī ir viena no galvenajām problēmām to attiecībās ar ASV.
Iepriekš, pirms Donalda Trampa prezidentūras, ASV administrācija pieprasīja NATO pamata dokumentu ievērošanu, kuros minēti arī aizsardzības izdevumi, taču Eiropas Savienībā iestājies sarežģīts periods, un attieksme pret tamlīdzīgām prasībām ES valstīs nav viennozīmīga. Militāro izdevumu palielināšana prasa papildu slodzi nodokļu maksātāju vidū.
Turklāt, ņemot vērā notiekošos teroraktus, eiropieši uzskata, ka ieteicams palielināt izdevumus tiesībsargājošās sistēmas vajadzībām, nevis aizsardzības tēriņus.
Vienlaikus NATO valstu aizsardzības ministru apspriedē 2017. gada februārī Pentagona vadītājs Džeimss Metiss piedraudēja, ka Vašingtona "ierobežos savas saistības" alianses priekšā, ja citas NATO dalībvalstis nepalielinās militāros izdevumus.