Portāls InoSMI publicē Maksima Goļdarba rakstu no iknedēļas sabiedriskā politiskā žurnāla "Korespondent".
6. aprīlī Eiropas Parlaments nobalsoja par bezvīzu režīmu Ukrainai, un 11. jūnijā šī procedūra oficiāli stājās spēkā. Saskaņā ar Valsts robeždienesta datiem gandrīz 2 tūkstoši ukraiņu jau izmantoja iespēju bez vīzas šķērst Ukrainas robežu.
Savā Twitter kontā Ukrainas prezidents rakstīja, ka tagad "ikviens ukrainis varētu iedzert pasakainu kafiju Bratislavā, aizlidot ar low-cost uz Varšavu, apmeklēt Vīnes operu". Taču nē, ne jau katrs. Nebrauks, neiedzers, nenoklausīes operu tie, kuri gājuši bojā karā, ko viņš negrib pārtraukt. Tie, kuriem jaceņuki, gontarevas, kobolevi, vovki, groismani un pārējie viņu līdzdalībnieki ar paaugstinātiem tarifiem, ieguldījumu laupīšanu, nodokļiem un cenām atņēmuši naudu. Tie, kuri priekšlaicīgi aizgāja viņsaulē, pateicoties šīm "reformām".
Nevajag maldināt cilvēkus un apmānīt sevi. Prezidentam gan gribētos ar bezvīzu režīmu segt visas radītās nelaimes — neizdosies. Mākslīgā eiforija drīz beigsies — un cilvēki Ukrainā atkal sadursies ar "jauno dzīvi".
Turklāt jāteic, ka bezvīzu režīms paredz iespēju tikai ceļot un nedod Ukrainas pilsoņiem tiesības uz darbu ES. Taču sociālā un ekonomiskā situāciju valstī ir tik sarežģīta, ka arvien vairāk mūsu līdzpilsoņu meklē iespējas atrast darbu Eiropā.
"Publiskais audits" vairākkārt pievērsis uzmanību ekonomikas katastrofiskajam kritienam visos galvenajos mikro- un makro radītājos. Vārdu sākot, to izjūt katra ģimene, jo ienākumi pēdējo trīs gadu laikā samazinājušies vismaz divkārt. Ja 2014. gadā Ukrainas ģimenes vidējais gada ienākums bija aptuveni 3,5 tūkstoši dolāru, tad šodien tas nepārsniedz 1,4 tūkstošus dolāru. Bezdarba līmenis sasniedzis 10% — 1,7 miljoniem cilvēku nav darba.
Sekas ir dažādas, taču galvenais — ievērojami samazinās iedzīvotāju skaits. Negatīvais rādītājs biedē: gandrīz mīnus tūkstoš cilvēki dienā. Tāpēc nav izslēgts, ka mūsu pilsoņi, labākas dzīves meklējumos izmantos atvērtās robežas ar Eiropu, tai skaitā nelegālai nodarbinātībai.
To visu saprot gan Ukrainas valsts vara, gan ES vadība. Kad Francijas vēstniecei Ukrainā I.Dumonai atklāti pajautāja, vai šobrīd Eiropu nesatrauc masveida ukraiņu pieplūdums, viņa atbildēja: "No tā, ziniet, nav jābaidās mums, bet Ukrainas valdībai. Es zinu, ka viņi skatās uz to nopietni, jo, ja Ukraina zaudēs savu darbaspēku, tā galvenokārt būtu Ukrainas problēma – valsts katru gadu tik un tā "zaudē" daudz cilvēku. No šīs situācijas ir jāatrod izeja. Vienīgais risinājums ir reformas, ir jāmaina valsts, lai cilvēki gribētu palikt šeit."
Nedaudz statistikas. Pēc Valsts robeždienesta datiem, pērn ukraiņi šķērsojuši savu robežu ES virzienā 25,2 miljonus reižu, bet 2015. gadā — 23,2 miljonus, 2014. — 22,6 miljonus, 2013. — 23,9 miljonus reižu.
Nav oficiālās informācijas par to, kur un cik daudz mūsu tautiešu (ukraiņu – red.) strādā ārzemēs, jo robežsargi fiksē tikai robežas šķērsošanas faktu. Taču savu vērtējumu sniedz Nodarbinātības valsts dienests. Tas informē, ka ārvalstīs strādā aptuveni 5 miljoni ukraiņu (salīdzinājumam – šis skaitlis ir lielāks nekā iedzīvotāju skaits Īrijā). 43% nodarbināti būvniecības un remontdarbos, 23% — lauksaimniecības sektora darbos, 10% strādā mājas darbos, 8% rūpējas par bērniem, veciem cilvēkiem vai invalīdiem.
"Čempions" darba migrantu uzņemšanas ziņā Eiropas valstu vidū ir Polija. Gandrīz 1,3 miljoni ukraiņi 2016. gadā tika reģistrēti ar pagaidu darba tiesībām šajā valstī un vēl 116 tūkstošiem ir ilgtermiņa darba tiesības. Abi rādītāji, salīdzinot ar 2013. gadu, palielinājušies sešas reizes.
Pērn Polijas vēstniecības izsniedza ukraiņiem gandrīz 1,265 miljonus vīzu – par 340 tūkstošiem vairāk nekā 2015. gadā. Kā jau iepriekš, ukraiņi biežāk vēršas pie poļiem pēc nacionālajām, nevis Šengenas vīzām — 56% pret 44%. Kā zināms, tieši nacionālās vīzas dod tiesības uzturēties valstī vairāk nekā 90 dienas ar mācību, darba vai ģimenes vizīšu mērķi. Pērn izsniegti gandrīz 706 tūkstoši šādu vīzu. Šogad Polijas uzņēmēju un darba devēju apvienība plāno izsniegt ukraiņiem vēl miljonu darba vīzu (aptuveni 2,3 miljoniem cilvēku).
Savas durvis ukraiņiem atver arī Čehija, kur kopš 2016. gada sāka darboties īpaša programma, kas paredz nodarbināt ik gadu 5 tūkstošus Ukrainas pilsoņu. Šogad čehu valdība ir pieņēmusi lēmumu par kvotas palielināšanu darba migrantiem no Ukrainas. Tagad valsts gatava pieņemt 7,6 tūkstošus ukraiņu katru gadu. ES valstu vidū Čehijā ir zemākais bezdarba līmenis, pēdējo divu gadu laikā neaizņemto darbavietu skaits Čehijā pieaudzis līdz aptuveni 110 tūkstošiem, tāpēc vairāk nekā 37% uzņēmumu gatavi nodarbināt ukraiņus bez valodas zināšanām. Pašlaik Čehijā darbojas aptuveni 120 tūkstoši ukraiņu. Šeit arī darbojas likums, kas paredz būtisku vīzu izsniegšanas vienkāršošanu un paātrināšanu Ukrainas pilsoņiem ar tehnisko izglītību — inženieriem, tehniskajiem speciālistiem un IT speciālistiem. Turklāt valstī ir nepieciešami speciālisti celtniecības, rūpniecības, mašīnbūves un elektronikas jomā.
Darba migrantu skaita pieaugums sagaidāms arī Itālijā, Spānijā, Portugālē, Grieķijā.
Kā redzam, pieprasījums pēc mūsu speciālistiem ir liels, turklāt ES kopumā ir pamats cerēt, ka, pateicoties bezvīzu režīmam, palielināsies eirozonas IKP, kuras ekonomika uz mūsu tūristu rēķina saņems papildu ienākumu.
Interesanti, ka ukraiņu darbs ārzemēs, ir izdevīgs arī Ukrainas varai. Loģika ir vienkārša. Šodien investīciju lauvas tiesu Ukrainā veido tieši viesstrādnieku pārskaitījumi. Piemēram, 2016. gadā no ES valstīm uz Ukrainu privātā kārtā tika pārskaitīti 4 miljardi dolāru. Tomēr darba migrantu skaita palielināšana ļaus paaugstināt valūtas pieplūdumu uz Ukrainu līdz 5-7 miljardiem dolāru gadā, kas spēs nodrošināt Ukrainas IKP pieaugumu par 1-2%, kā arī samazinas devalvācijas spiedienu. Reanimēt mūsu ekonomiku, ar tādām metodēm neizdosies — tā prasa vairāk nekā strukturālās izmaiņas, tomēr nedaudz atdzīvināt var.
Noslēgumā varu piebilst, ka laiks parādīs, cik pieļaujamas ir šīs metodes Ukrainas valdības acīs. Taču šī vara patiesībā jau ir salikusi visus punktus uz "i", nosakot nepamatoti paaugstinātus tarifus komunālajiem pakalpojumiem, atņemot miljoniem cilvēku naudu caur banku noguldījumiem, radot vairāk nekā miljonam cilvēku apstākļus, kuros viņi nevarēs iziet pensijā un savlaicīgi to saņemt, visbeidzot, piekrītot izpārdot Ukrainas zemi ārvalstu korporācijām, iepriekš pilnīgi padarot bezvērtīgus visus valsts aktīvus.
