RĪGA, 9. jūnijs — Sputnik. Viļņas rajona tiesa (pirmās instances tiesa) noraidījusi starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" prasību jautājumā par informācijas aģentūras Sputnik ("Rossija segodņa" projekts) un aģentūras BNS sadarbības vienpusēju pārtraukšanu no BNS puses un piespriedusi Sputnik tiesas izdevumu apmaksu 1497,38 eiro apmērā, vēsta Sputnik Igaunija.
Savu lēmumu tiesa pamatojusi ar to, ka "lai arī līgumā nav bijis punkta par atbldētāja iespēju vienpusēji lauzt līgumu, lietā apkopotie pierādījumi liecina, ka prasītājs, izplatot nepatiesu informāciju, rīkojies nelikumīgi un negodīgi attiecībā pret atbildētāju."
Tiesas lēmumā nav sniegti nekādi paskaidrojumi par to, kas tā par "nepatiesu informāciju", kādi ir "savāktie pierādījumi" un kādas Lietuvas tiesiskās normas aģentūra pārkāpusi.
"Turpinām vērot to cirku Lietuvā, kur nu jau valsts līmenī tiek īstenotas dzīvē slavenās eiropeiskās vērtības, piemēram, vārda brīvība," — šādi tiesas lēmumu komentēja starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana.
Starptautiskā ziņu aģentūra un radio Sputnik plāno pārsūdzēt pirmās instances tiesas lēmumu, jo uzskata to par nepamatotu un nelikumīgu.
Līgums ar Sputnik lauzts, nepaskaidrojot iemeslus
Atgādināsim, ka informācijas aģentūras BNS un LETA vienpusējā kārtībā, nepaskaidrojot iemeslus, lauza līgumus ar Sputnik Igaunija, Sputnik Latvija un Sputnik Lietuva portāliem.
2017. gada janvāra beigās Sputnik Lietuva redakcija saņēma ziņu aģentūras BNS vadītāja Tomasa Balžaka vēstuli, kurā viņš pavēstīja, ka viņa resursss vienkārši "lauž aģentūras informatīvo materiālu piegādes līgumu". Nekāda informācija par to, kāpēc komerciāla aģentūra pieņēmusi šādu lēmumu un vai tas bijis politiski motivēts, netika sniegta.
"Prasītājs acīmredzami pārkāpis Lietuvas valsts, ārvalstu un sabiedrības vai tās daļas intereses, jo BNS informācijas plūsmā, ko izplatīja prasītāja Sputnik kanāls, tika izplatīta arī propagandiska izkropļota indormācija… Tāpēc atbildētājam… bija tiesības lauzt līgumu," — apgalvo Lietuvas tiesa.
Baltijas valstu Sputnik izjūt spiedienu
Jāpiebilst, ka Baltijas valstu varasiestādes jau sen cenšas ierobežot Krievijas mediju, tostarp Sputnik darbību savā teritorijā.
Piemēram, 2016. gada pavasarī Sputnik Latvija tika bloķēts domēna zonā.lv, jo it kā esot pārkāpti ES Padomes lēmumi par ierobežojošajiem pasākumiem "sakarā ar Ukrainas teritoriālās vienotības, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu".
Šī gada februārī kļuva zināms, ka specdienesti Igaunijā ieteikuši valsts amatpersonām atteikties no saziņas ar Sputnik darbiniekiem. 2016. gada rudenī Sputnik Igaunija žurnālistiem tika liegta iespēja atspoguļot valsts parlamenta darbību un noraidīta akreditācija.
Ziņu portāla Sputnik Igaunija vadītāja Jeļena Černiševa atzīmēja: "Akreditācijas atteikumu uzskatām par uzbrukumu vārda brīvībai".
Sputnik Igaunija oficiālie pieprasījumi tika nosūtīti starptautiskajai organizācijai "Reportieri bez robežām" (Reporters Without Borders), EDSO pārstāvniecībai mediju brīvības jautājumos (OSCE Representative on Freedom of the Media), UNESCO Komunikāciju un informācijas nodaļai (UNESCO Communication and Information Sector), kā arī Eiropas un Starptautiskajai Žurnālistu federācijai (European Federation of Journalists, International Federation of Journalists).
