No 1. marta informācijas aģentūra LETA vienpusējā kārtībā lauzusi līgumu ar starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa" Sputnik pārstāvniecības Latvijā personā. Pats par sevi saprotams, palikusi ir zināma darvas karote — vairāki jautājumi.
Pirmkārt, informācijas aģentūra ir privāts uzņēmums. Tas pārdot informāciju medijiem, tostarp arī Sputnik un saņem par to peļņu. Proti, no tā puses būtu bijis grūti gaidīt politiskas noslieces.
Otrkārt, tie, kas uzmanīgi vēroja Sputnik Latvija tapšanu, augstu vērtē aģentūras neitrālo viedokli, cieņpilno attieksmi pret Latvijas vēsturi un kultūru, lielo skaitu oriģinālrakstu, ko sagatavojuši vietējie žurnālisti. Visi atceras, ar kādu traci tika sagaidīta informācijas resursa ienākšana Latvijas mediju telpā, kā to bez kavēšanās nodēvēja par Kremļa ruporu un haubices kalibra propagandas ieroci.
Kālab mūsu kolēģi nolēmuši rīkoties pretēji savām biznesa interesēm? Tas izklāstīts oficiālā vēstulē, ko "Rossija segodņa" saņēmusi no SIA "LETA". Liksim mierā stilu un kļūdas, paldies, ka centāties rakstīt krieviski.
Aģentūras valdes locekļa Jura Mendziņa parakstītajā vēstulē teikts, ka aģentūra no 1. marta vienpusējā kārtībā lauž līgumu: "Ņemot vērā to, ka jūs izmantojat mūsu pakalpojumus, kuru darbības (oriģinālā — "действия которых" — red.) ir pretrunā augstākajām vērtībām, tostarp Latvijas Republikas morālajām vērtībām un pamatprincipiem, ko sarga Latvijas Republikas konstitūcija."
Kā, lūdzu? Ko? Kādas Satversmes ievadā minētās vērtības ir aizskāris Sputnik? Atsvaidzināsim atmiņā.
Latvijas valsts ir izveidota (..) lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību, teikts Satversmes ievadā.
Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.
Latvijas sabiedrības galvenās vērtības ir brīvība, taisnīgums, godīgums, saliedētība, vienlīdzība, ģimene un darba tikums.
Atklāti sakot, neesmu ievērojis, ka Sputnik Latvija tīkotu pēc latviešu nācijas mūžīgas pastāvēšanas un suverenitātes, kur nu vēl demokrātijas un mazākumtautību tiesībām. Pēc brīvības un taisnīguma. Vai varētu lūgt parādīt ar pirkstu konkrētas publikācijas?
Šķiet, tāda neadekvāta lēmuma iemeslus nāksies meklēt netālā pagātnē. Izrādās, paranoja ir lipīga kaite. Lieta tāda, ka aģentūras LETA saimnieki ir igauņu investīciju holdings UP Invest OU, kam pieder arī visās trīs Baltijas valstīs strādājošā informācijas aģentūra Baltic News Service (BNS). Sadarbību ar Sputnik tā pārtrauca jau pirms mēneša.
Atklāti sakot, rodas iespaids, ka tas noticis ārēja spiediena iespaidā. Iespējams, bija zvans no… Nemēģināsim minēt. Nacionālais parlaments, specdienesti. Varbūt tā ir savdabīga pašcenzūra, kas ieslēdzas automātiski, ja histērija sabiedrībā sasniedz noteiktu līmeni? Diezin vai privāta informācijas aģentūra pašas prieka pēc atteiktos no perspektīva klienta.
Sputnik Latvija lūdza ar saviem paradoksālajiem uzskatiem plaši pazīstamā Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētāja, publicista Jura Paidera komentārus. Viņa atbilde liecina, ka mūsu valstī valda patiesa demokrātija un vārda brīvība. Jo privātai informācijas aģentūrai pašai ir tiesības izvēlēties, ar ko sadarboties, ar ko — ne. Tāpat kā tai ir tiesības atsaukties uz augstākajām vērtībām un ideāliem.
Būtu grūti Jurim nepiekrist. Teikšana ir saimniekam, un nevienam nav liegts lolot ideālus. Tiesa, rodas nelielas šaubas par to, cik īsti brīva bija aģentūras izvēle. Paldies Dievam, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vēl nav liegts šaubīties. Taču informācijas telpu, kurā iespējams savas šaubas pastāstīt citiem, šeit cenšas ierobežot dažnedažādiem līdzekļiem.
Protams, tādēļ vien, ka LETA ir pārtraukusi attiecības ar Sputnik, portāls no orbītas nepagaisīs un Lētā nenogrims, tāpat kā nepazuda, kad tam tika liegta iespēja reģistrēties Latvijas domēna zonā. Pēdējā laikā gan Baltijā daudz tiek diskutēts par nepieciešamību veicināt patiesas informācijas un žurnālistiskas avotus. Ja aģentūras LETA un BNS uzskata sevi par kristālskaidriem avotiem, kāpēc tad atraut no tiem kolēģus, kuru nimbs nav tik spožs?
BNS Lietuva pārstāvis savulaik paskaidroja, ka Sputnik Lietuva nav grozījis BNS materiālus, taču tiem līdzās esot publicēta neprecīza un propagandiska informācija. Proti, ja tiks aizvākta informācijas aģentūras objektīvā informācija, vietnē paliks tikai viena vienīga propaganda, pie tam vēl nepatiesa? Kam tas būtu vajadzīgs?
Tā ir tikai informācijas kara epizode? Teritorijas tīrīšana? Ne velti nesen savas tiesības uz Baltijas krievvalodīgo iedzīvotāju auditoriju pieteica britu koncerns BBC. Kā noskaidrojās, to ļoti interesē nepilsoņu integrācijas jautājumi un vietējais plašsaziņas līdzekļu tirgus.
Varbūt runa pat nav par to, bet gan par "Rossija segodņa" vadītāja Dmitrija Kiseļova personību un viedokli, kurš vienā no intervijām uzsvēra: "Vārda brīvības diapazons Rietumeiropā, Eiropas Savienībā ir daudz šaurāks nekā Krievijā…"
Lai nu būtu kā būdams, pēc informācijas aģentūru sadarbības pārtraukšanas ar Sputnik pārstāvniecībām Baltijā vārda brīvības diapazons Baltijas valstīs nav kļuvis plašāks.
