Kā vēsta ERR, žurnālisti ir sašutuši par to, ka vadības līmenī viņiem tiek sniegti norādījumi, par ko jāraksta kritiski raksti, kādā tonī, ar kādu virsrakstu. Vēstule liecina, ka tie attiecas gan uz komerciāliem, gan sabiedriski nozīmīgiem materiāliem.
Domājams, ja runa būtu par nelielu izdevumu, kas spiests upurēt objektīvu pieeju par labu komerciālajam aspektam izdzīvošanas labad, šim faktam nebūtu vērts pievērst uzmanību. Taču mums ir darīšana ar galveno mediju tirgus dalībnieku Igaunijā, politiskās tendences līderi, kas veido sabiedrisko viedokli, tāpēc konstatētajiem žurnālistiskās ētikas pārkāpumiem jākļūst par signālu sabiedrībai, kas liecina par vārda brīvības ierobežojumiem.
Atmaskot un pātagot
Postimees lasītāji bieži saskaras ar rakstiem, kuros verbāli pātagotas izdevumam nepatīkamas politiskas un sabiedriskas figūras (vai spēki, kas tās atbalsta). Pat tad, ja šīm personām vēlāk izdevās pierādīt savu nevainību tiesā, Postimees varēja redaktora slejā uzrakstīt, ka uzskata šos cilvēkus par vainīgiem.
Tas pats attiecas arī uz igauņu labējo partiju nospraustās valstiskās ideoloģijas pamatu atbalstu. Ja kāda sabiedriska persona atļāvās kritizēt vai apšaubīt izdevuma vadībai tuvās politiskās dogmas, negatīva attieksme šiem darbiniekiem veltītajās publikācijās bija gandrīz absolūti garantēta.
Īpaši jāpiemin kritiskais tonis, kas pavada valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem veltītās Postimees publikācijas. Krievu valodā iznākošajā avīzes versijā (tagad — portālā) materiāli, kuros pie igauņu tautības nepiederošie cilvēki tiek atklāti pazemoti, sastopami retāk, toties igauņu valodā pozitīvus rakstus par krieviem un Krieviju sastapt ir gandrīz neiespējami.
Atcerēsimies, kā tika atspoguļoti "Bronzas nakts" notikumi un uzvaru, ko tiesā izcīnīja par nekārtību rīkošanu apsūdzētie krievvalodīgie pilsoniskie aktīvisti. Domājams, jau tad kāds no avīzes vadības deva žurnālistiem norādījumus par to, kādā tonī jāpasniedz informācija, nevis deva vienlīdzīgas iespējas visām konflikta pusēm paust savu viedokli.
Paskatīsimies uz Postimees publicētajām ziņām, kas attiecas uz informācijas aģentūru Sputnik. Neesmu redzējis nevienu rakstu, kurā nebūtu piebildes par to, ka Sputnik esot "propagandisks kanāls". Atvainojiet, taču ziņas par lielākā igauņu izdevuma "virtuvi" liek pārdomāt, kas tad ir pats Postimees? Vai tagad liksiet citu mediju žurnālistiem, pieminot Postimees, izmantot frāzi "angažēts izdevums"?
Objektivitāte — ideāls
Neatkarīgas demokrātiskās žurnālistikas galvenais postulāts — objektivitāte jebkuru notikumu un faktu vērtēšanā.
Savukārt tas nozīmē, ka redakcijai nākas izvēlēties pēc iespējas lielāku skaitu pretēju viedokļu, nedodot priekšroku vienam no tiem, lai pilnvērtīgi atspoguļotu notikumus.
Būtu naivi cerēt, ka "dumpis" Postimees redakcijā kaut ko kardināli mainīs igauņu žurnālistikas lokomotīves politikā. Domājams, lietu apklusinās, bet protesta vēstules autorus vienkārši atlaidīs no darba ar dažādiem pienācīgiem ieganstiem. Tā ir politiska lieta, kam nav ne mazākā sakara ar brīvās preses ideāliem. Tomēr sabiedrībai nāktos paturēt prātā šo signālu un turpmāk kritiskāk izvērtēt to, par ko ziņo un par ko centīsies pārliecināt valsts propaganda. Atsauksim atmiņā kopš padomju laikiem mazliet piemirsto prasmi lasīt zemtekstu. Esmu pārliecināts, tā mums vēl lieti noderēs.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
