RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Neparasti augstais spiediens un temperatūra Alpu tektoniskajā lūzumā Jaunzēlandē liecina par katastrofiskas zemestrīces risku tuvāko 10-20 gadu laikā, informē ģeologi rakstā, ko publicējis žurnāls Nature.
Atšķirībā no citām Klusā okeāna salām, Jaunzēlande ir kontinentālās zemes garozas daļa, nevis vulkāniska sala, kas radusies tektoniskās vai vulkāniskās aktivitātes rezultātā. Ilgu laiku zinātnieki uzskatīja, ka Jaunzēlande ir daļa no Austrālijas plātnes — liela Gondvānas, Zemes superkontinenta fragments, kas atšķēlies no Indijas un Antarktikas aptuveni pirms 100 miljoniem gadu.
Mārtins Cimmers (Martin Zimmer) no Helmgolca Zemes pētniecības centra Potsdamā (Vācija) un viņa kolēģi veikuši pētījumus tā saucamajā Alpu lūzumā Dienvidu salas rietumu daļā Jaunzēlandē.
Atšķirībā no citiem "karstajiem" tektoniskajiem punktiem, ieži šajā lūzumā nesaduras, bet gan pārvietojas pretējos virzienos — Austrālijas plātne virzās uz ziemeļiem, Klusā okeāna plātne — uz dienvidiem. Tās pastāvīgi "berzējas", kas noved pie tektoniskās spriedzes palielināšanās. Tā periodiski atbrīvojas spēcīgu pazemes grūdienu gaitā.
Pēdējo tūkstoš gadu laikā Jaunzēlandē notikušas četas ārkārtīgi spēcīgas zemestrīces, kuru magnitūda pārsniedza 8 balles. Tās notika 200-300 gadu intervālā. Pēdējā spēcīgā zemestrīce notika 1717. gadā, tāpēc ģeologi pastāvīgi meklē jaunu līdzīga spēka grūdienu pazīmes, pētot iežu spriedzi un temperatūru Alpu lūzumā.
Cimmers un viņa kolēģi izmērīja minētos rādītājus 900 metrus dziļā šahtā, kas izurbta kalnos netālu no Vataroa pilsētas Dienvidu salas dienvidrietumu daļā.
Mērījumi liecina, ka tendences ir satraucošas — temperatūru amplitūda dažādos šahtas slāņos strauji aug, un patlaban iežu temperatūra kilometra dziļumā ir par 125 grādiem pēc Celsija augstāka nekā lūzuma augšdaļa.
Īpaši spilgti šī parādība vērojama lūzuma daļā, kas "nokarājas" pār Austrālijas plātni un klāj lielāko daļu Jaunzēlandes. Ģeologi uzskaka, ka temperatūras palielināšanās liecina par to, ka ieži un ūdens lūzuma dzīlēs faktiski "vārās" un aktīvi pārvada siltumu uz ārējiem slāņiem. Rezultātā tektoniskā spriedze lūzumā ātri uzkrājas, un tuvākajā laikā novedīs pie spēcīgas zemestrīces.
"Ekstremālā temperatūras un spiediena starpība dažādā dziļumā lūzumā norāda, ka ieži tajā ātri pārvietojas, nesot līdzi siltumu un karstos iežus no Zemes dziļākajiem slāņiem. No šī viedokļa Alpu lūzums ir unikāls — tāda starpība parasti vērojama vulkānu iekšienē, nevis tektonisko plātņu sadursmes zonā," — zinātnieku teikto citē aģentūra RIA Novosti.
