Viss sākās ar "vēsturiskā taisnīguma" lozungiem — ar Baltijas valstu un Ukrainas mēģinājumiem pielīdzināt nacistisko režīmu Staļina varai, atgādina publicists un sabiedriskais darbinieks Avigdors Eskins.
Pēc tam atskanēja prasības par "okupācijas nesto zaudējumu" kompensāciju. Vēlāk nāca mēris — kara varoņu un gados jauno antifašistu vajāšana. Un kalngali — Ukrainā pie varas nāca cilvēki, kuri Banderu un Šuheviču pasludināja par varoņiem, un OUN-UPA noziedzniekus — par tādiem varoņiem, ka tos aizliegts kritizēt ar parlamenta lēmumu.
Kā atceramies, nacistiskās ideoloģijas ieperināšanās oficiālajā līmenī Kijevā nesa asiņainas sekas. Var jau pēc sirds patikas kritizēt dažādus varas aspektus Doņeckas un Luganskas Tautas Republikās, tomēr zemessargi nekad nav apšaudījuši no artilērijas ieročiem Ukrainas pilsētu dzīvojamos kvartālus, lai arī paši vēl šobaltdien pakļauti necilvēcīgiem uzbrukumiem.
Ņemot vērā brūnā mēra augošo aktualitāti mūsdienu politikā, nāktos rūpīgi pasekot tam, kāda pašlaik ir cilvēku attieksme pret Uzvaras dienu dažādās valstīs. Pēdējo gadu notikumi Ukrainā un Baltijas valstīs liecina, ka pieļāvīga attieksme pret nacistisko barbaru glorifikāciju noved pie nacistisko politisko pamatu atdzimšanas.
Nav nekāds brīnums, ka mežonīgākais naidīgums pret šo dienu konstatēts Ukrainā. Pilnā mērā tika liktas lietā totalitārās apspiešanas metodes. Svētku dalībniekiem ar varu atņēma Georga lentītes un padomju simboliku.
"Nemirstīgais pulks" Kijevā gāja cauri Ukrainas armijas formastērpos ģērbtu jaunekļu ierindai. Kad akcijas dalībnieki soļoja garām OUN ofisam, no logiem lidoja olas, kartupeļi, dūmu sveces, nūjas un lodītes ar krāsu. Vienlaikus pie Mūžīgās uguns Slavas Alejā pacēlās "banderiešu" sarkanmelnais karogs. Tur kolaboracionistu mantinieki sāka kautiņu. Uzvaras dienas pasākumos tika aizturēti vairāk nekā 50 cilvēki. Nopietnas sadursmes un nekārtības izcēlās Dņepropetrovskā un citās pilsētās. Pat ar saviem dubultajiem standartiem slavenā Amnesty International vērsās pie Ukrainas varasiestādēm ar prasību atbrīvot citādi domājošos. Prasība radīja iepriekš paredzamu žultainu reakciju Kijevā.
Un tomēr 9. maijā Slavas Alejā Kijevā ieradās tūkstošiem cilvēku, bet UPA (Ukrainas Sacelšanās Armija — Krievijā aizliegta organizācija) izstādi, kas īpaši tika organizēta šajā dienā, apmeklēja vien daži, par ko vēstīja ukraiņu blogeri. Par spīti represijām, šogad Uzvaras dienu Ukrainā svinēja īpaši plaši.
Tātad varam secināt, ka slima ir nevis ukraiņu tauta, bet gan Ukrainas valsts.
Starp citu, attieksme pret Uzvaras dienu daiļrunīgi raksturo veselas un slimas valstis.
Kā zināms, padomju simbolika (tātad, arī Uzvaras simbolika) ir aizliegta triecientempos izmirstošajās Baltijas valstīs. Interesanti ir tas, ka Lietuvā manifestācijās bija redzams liels skaits Krievijas karogu aizliegto Sarkanās Armijas karogu vietā. Rīgā vairāki desmiti neonacistu mēģināja sarīkot provokāciju pret "Nemirstīgā pulka" dalībniekiem, taču policija bija pietiekami modra.
Īpaši nekrietna bija ņirdzīgā 8. maija ceremonija Mārjamē memoriāla teritorijā Tallinā. Līdz ar Igaunijas valdības pārstāvjiem ASV vēstniecības kara atašejs un divi darbinieki atdeva godu hitleriskās armijas SS vienībām, piemēram, 20. igauņu grenadieru divīzijai (20.Waffen-Grenadier-Division der SS) un 36. policijas bataljonam, kura locekļi 1942. gadā Baltkrievijā piedalījās ebreju iznīcināšanas akcijās.
Salīdzinājumam
Dažādās ASV pilsētās Uzvaras dienas pasākumi un "Nemirstīgā pulka" gājieni noritēja netraucēti. Neviens neaizliedza iziet ielās ar padomju un Sarkanās Armijas simboliem. Šajā kontekstā ASV vēstniecības Igaunijā pārstāvju dīvainais žests rada skumjas pārdomas. Starp citu, ko par to teiks prezidenta Trampa znots un padomnieks Džareds Kušners? Viņa vecmāmiņa un vectētiņš karoja partizānu vienībās Baltkrievijas rajonos, kur darbojās banderieši un igauņu soda vienības.
"Nemirstīgā pulka" akcijas sekmīgi noritēja Anglijā un Francijā. Tās nekļuva par valstisku pasākumu, un politiķi tās neatbalstīja, taču bija vērojama vispārēja interese par Uzvras dienu.
Šogad izcēlās Izraēla. Pagājušo piektdien ielās iznāca tūkstošiem cilvēku ar padomju patriotisko simboliku un Izraēlas karogiem. Tā bija brīvdiena, tāpēc kļuva par masveida manifestācijas dienu. Taču arī 9. maijā Jeruzalemē "Nemirstīgā pulka" akcijā piedalījās tūkstošiem cilvēku. Akcijas notika arī citās valsts pilsētās. Premjerministrs Netanjahu pieņēma veterānu delegāciju un uzaicināja tajā piedalīties Izraēlas Ģenerālštāba priekšnieku Aizenkrotu un viņa kolēģi no ASV Danfordu. Tā bija iespaidīga kara varoņu godināšana.
Interesanti, ka Izraēlā un dažās lielās ebreju kopienās pasaulē šogad Uzvaras diena tiks svinēta vēl pēc divām nedēļām — 26. ijarā pēc Bībeles kalendāra. Tas tika nolemts pēc Krievijas Ebreju kongresa viceprezidenta Hermana Zaharjeva iniciatīvas. Tā kā Mēness kalendārs attiecībā pret Saules kalendāru ir mainīgs, tas parasti nesakrīt ar 9. maiju, toties precīzi sakrīt ar 1945. gada 9. maiju. Cerībā saglabāt piemiņu uz mūžīgiem laikiem.
Saudzīgā piemiņas glabāšana par Uzvaru Izraēlā ir pašsaprotama. To stiprina arī fakts, ka galvenais ebreju valsts dibināšanas pretinieks bija Jeruzalemes muftijs Hadžs Amins Huseini — viens no ļaunākajiem Hitlera kolaboracionistiem. Līdz ar to gribētos sagaidīt Izraēlas un ebreju diasporas aktīvu dalību kopīgajos centienos aizšķērsot ceļu neonacistiskajiem revanšitiem dažādās pasaules valstīs.
Manuprāt, tas attiecas uz visiem.
