Šalčininku pilsētā Lietuvā šonedēļ notika mācības cīņai ar "zaļajiem cilvēciņiem", atgādina starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs Aleksandrs Hroļenko.
Saskaņā ar scenāriju, nedraudzīgi noskaņotas valsts — Ūdijas diversantu grupa nelegāli šķērsojusi Lietuvas robežu, ieņēmusi robežsaedzes posteni un rajona centra policijas komisariātu.
Šajās iepriekš nepieteiktajās diversiju apkarošanas mācībās piedalījās aptuveni 700 tiesībsargi. Negaidot pārsteigtie robežsargi un policisti neko daudz nepretojās. Vairāk nekā desmit no viņiem iebrukuma laikā tika "nogalināti".
Nezināmas personas militārajos formastērpos bez identifikācijas zīmēm vietējos iedzīvotājus nesatrauca, neviens pats nepiezvanīja Vienotajam palīdzības centram pa tālruni 112, lai arī lietuvieši tik bieži ir brīdināti par Krievijas agresīvajiem nodomiem!. Nesen Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņoja, ka Krievijas un Baltkrievijas mācības "Rietumi 2017" esot gatavošanās karam ar Rietumiem. Tātad Lietuvas pilsoņiem būtu jāguļ ar vienu aci, taču godam jāstājas pretī pirmajam triecienam.
Lietuva aktīvi gatavojas hibrīddraudiem un klasiskajiem militārajiem konfliktiem, veido pati savu PGA vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā. Mācībās "Dzelzs zobens" 2016. gada decembrī Lietuvas armija (sadarbībā ar kolēģiem no Igaunijas un Latvijas) iznīcināja veselu pilsētu, ko bija ieņēmuši nosacītā pretinieka diversanti.
Paralēli civiliedzīvotāji apgūst prasmes izdzīvot mežā ziemā — "Civilās aizsardzības" vadītājs Rimvids Matuzonis stāsta par Lietuvas "pēckara partizānu kultūras" tradīcijām: "Nāks pavasaris, dzeguze kūkos, un mēs turpināsim ceļu pa krievu līķiem".
Un tomēr 11. aprīlī 30 diversanti no "naidīgās Ūdijas" gluži mierīgi izkāpa no vilciena Šalčininku stacijā (45 kilometrus uz dienvidiem no Viļņas), sabojāja sakaru sistēmu un faktiski pārņēma savā kontrolē pilsētu, kurā dzīvo aptuveni 6 tūkstoši cilvēku.
Iespējams, nākamreiz viltīgie "ūdieši" sadomās ieņemt Lietuvas galvaspilsētu. Vai patiešām specdienesti un civiliedzīvotāji ir samierinājušies ar gaidāmo okupāciju?
Vietējās īpatnības
Pēc varasiestāžu domām, situācija nemaz nav tik slikta. Terorisma apkarošanas mācību saturu un gaitu komentēja Lietuvas iekšlietu ministrs Eimutis Misjūns: "Mēs vēlējāmies reālos apstākļos paskatīties, kā šādā ekstremālā situācijā reaģēs Lietuvas dienesti. Par mācībām iepriekš tika informēta tikai policijas, Lietuvas Robežsardzes dienesta un Sabiedriskās drošības dienesta vadība. Dienestu darbinieki un Vienotā palīdzības centra operatori nezināja, ka tās ir mācības."
Galīgais vērtējums tiks sagatavots pēc visu nodaļu vadītāju ziņojumiem un vietējās situācijas analīzes, taču jau pirmajā mācību dienā kļuva skaidrs, ka dienesti nespēj sadarboties nosacīti ekstremālos apstākļos.
Domāju, tamlīdzīgos apstākļos robežsargi un policisti, rīkojoties saskaņā ar instrukciju, varēja aizturēt vai apšaut "ūdiešus" jau pirms izkāpšanas no vilciena, taču neviens pat nemēģināja neitralizēt "diversantus" pat ar karatē paņēmienu. Tas izskatās dīvaini, it kā apgūta tiktu nevis pretošanās diversantiem, bet gan ASV un NATO iejaukšanās iegansts (tāpat kā Sīrijā pēc "ķīmisko ieroču pielietojuma").
Ģeogrāfiskās vietas izvēle ir pārdomāta. "Ūdieši" parādījās Lietuvas un Baltkrievijas robežas tuvumā (150 km attālumā no Minskas). Pie tam Lietuvas Seima Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Audronis Ažubalis apstiprināja, ka "Ūdija" ir reāla: "Neesmu gatavs pastāstīt par visiem oficiālajiem dokumentiem, taču savā starpā deputāti saka "Baltorusija" lietuviski, dažkārt — "Gudija". Vai jūs to nezinājāt? Tas ir sens Baltkrievijas nosaukums, vēl pirms XX gadsimta sākuma. Baltkrievus dēvē par "gudiem". Pēc tam, pēc Padomju Savienības okupācijas, biežāk sāka teikt "Baltorusija", taču arī nosaukums "Gudija" saglabājās gan sarunvalodā, gan literatūrā."
Tamlīdzīgs traktējums norāda uz konkrētu pretinieku, taču jāpiezimē, ka ne Baltkrievija, ne Krievija nepretendē uz Lietuvas teritoriju un nekad nav tai draudējušas.
Viļņas demonstratīvās bailes no Krievijas okupācijas, tā saucamais Krimas sindroms dažam nes tīri labu peļņu. Tikai 80 kilometrus garā žoga būvdarbiem pie Lietuvas un Kaļiņingradas apgabala robežas no valsts kases piešķirti 3,6 miljoni eiro. vēl 25 miljonus sola ES Iekšējās drošības fonds (ISF) Lietuvas robežu stiprināšanai ar Krieviju un Baltkrieviju. Arī mācībām vajadzīgi līdzekļi, ko var piešķirt Rietumi.
Tipisks scenārijs
Nu jau vairākus gadus Lietuva kalpo kā poligons NATO vajadzībām. Tamlīdzīga nelielu, ne īpaši bagātu valstu militarizācija rada neizpratni. Skaidrs, ka Baltijas drošība lielā mērā ir atkarīga no labām attiecībām ar Krieviju, nevis no konfrontācijas, lai arī tā nes labu naudiņu. NATO karaspēks nenesīs labklājību reģionam. Ja neapstāties laikus, karaspēles var izvērsties par biedējošu realitāti.
Ziemeļatlantijas alianses ikgadējās daudznacionālās mācības Baltijā notiek saskaņā ar tipisku scenāriju. Reģionālais hegemons, Botnijas valsts, atbalstot sev etniski tuvos iedzīvotājus tuvējā Kalmārijā, nosūta kalmāriešu kolaboracionistu atbalstam brīvprātīgo vienības. Botnijas speciālo uzdevumu vienības ieņem valstiski svarīgus objektus Kalmārijā. Pie tam viltīgie botnieši pārmet vietējai valdībai mazākumtautību genocīdu. Kalmārijas valdība vēršas pie NATO un lūdz organizēt happy end.
Protams, alianses uzvarai pār agresīvo Botniju (kurā saskatāma Krievija) alternatīvu nav. Tas izskatītos smieklīgi, ja vien neizskatītos kā rietumvalstu ciniska nevērība pret sešu miljonu Baltijas valstu iedzīvotāju dzīvībām.
Igaunija, Latvija un Lietuva iestājās NATO pirms 13 gadiem, neskatoties uz Krievijas kategoriskajiem iebildumiem — tā kaimiņvalstu iestāšanos militārā blokā, ko komandē ASV, uzskatīja par nedraudzīgu soli. Rietumiem Baltijas valstu depresīvā teritorija šķiet pievilcīga tikai kā militārs placdarms pie Krievijas robežas.
