Gada sākumā Konservatīvās partijas deputāte Radvila Morkunaite-Mikulinene aicināja aizliegt filmas "Vikings" demonstrāciju Lietuvā, kas vēsta par X gs. dzīvojušo kņazu Vladimiru. Uzklausot deputāta naidīgo retoriku un nezinot, ko tieši viņa kritizē, šķiet, ka runa ir par diversantiem, kuri republikā iecerējuši asiņainas ļaundarības.
Politiķe uzskata, ka viss nemaz nav vienkārši. Filma "Vikings" esot politisks projekts, kurš varot apdraudēt Lietuvas nacionālo drošību.
Minētajā kinolentē deputāte saskata ņirgāšanos par Lietuvas Nacionālās drošības koncepciju — "mēģinājumus izkropļot" vēsturisko atmiņu, tātad tas esot informatīvs apdraudējums.
Melnajos sarakstos iekļuvušas pat multiplikācijas filmas.
Pasaulē ir papilnam vēsturisko blokbasteru, kuros šķietami tiek kropļota vēsturiskā atmiņa. Taču, piemēram, Francijas parlaments neapspriež amerikāņu filmā "Izglābt ierindnieku Raienu" pieļautās kļūdas un nepieprasa aizliegt tā nomu valstī!
Savukārt kinolentā, kas tā saniknojusi lietuviešu deputāti, vikings Vladimirs aplenc Korsuna cietoksni Krimā. Acīmredzot, Morkunaite-Mikulinene par nesvarīgu uzskata faktu, ka "Vikinga" režisors seko slavenajai hronikai "Pagājušo gadu vēsture". Kņazs atdod cietoksni Bizantijai, taču galvenais ir tas, ka cietoksnis atrodas Krimā! Izrādās, ka tūkstoš gadus seni notikumi nav nekas cits, kā mājiens uz "Krimas aneksiju".
Rodas jautājums, kā šie notikumi saistīti ar Lietuvas nacionālo drošību? Lieta tāda, ka, pēc Seima deputātes domām, filma "Vikings" ir gājiens informācijas karā, kas vērsts tieši pret Lietuvu.
Samulsušais filmas "Vikings" režisors Andrejs Kravčuks tikai rausta plecus: sak, viņam tādas asociācijas ne prātā nav nākušas! Tolaik kinofilma jau pilnā sparā tika demonstrēta Lietuvā — tā saņēma lielisku reklāmu!
Burtiski pēc mēneša, februārī Lietuvā tika aizliegta vēl viena Krievijā uzņemta filma — "Aizstāvji". Filma veidota pēc Holivudas šabloniem, vietām — pat līdz parodijas līmenim. "Supervaroņi", kuru vidū ir gigants ar lāča galvu, sadod pa ādu agresoriem. Viena vienīga pasaka.
Taču nekā nebija. Lietuviešu kino izplatītāji saskatīja tajā… "Krievijas armijas pārliecīgā spēka" un "tās agresīvās militārās tehnikas propagandu"!
Un tie vēl ir tikai ziediņi. Pavisam nesen "Krievijas diversija" saskatīta… ziepju operās un bērnu multiplikācijā "Maša un Lācis", kas iekarojusi popularitāti pat Japānā. Pie kā tad tās vainīgas?
Pēc Seima deputāta Laurina Kašēna (no tās pašas konservatīvās partijas) pārliecības, Lācis simbolizējot krievu agresiju, toties seriāli… apgrūtina lietuviešu iepazīšanos ar "eiropeiskumu"!
Haoss valda galvās
Neapšaubāmi, daudziem "demokrātiskajiem" Lietuvas politiķiem atmiņā iespiedusies partijas skola. Domājams, viņi varētu piekrist Vladimira Ļeņina vārdiem, ko viņš teicis sarunā ar Anatoliju Lunačarski: "Cenzūra tomēr ir vajadzīga — kontrrevolucionāras kinolentes nav pieļaujamas."
Cīnītājiem par "pozitīvajām" ziņām Lietuvas teleekrānos gribētos atgādināt, kā PSRS laikā 1925. gadā tika aizliegts publicēt ziņas par to, maize inficēta ar smecernieku un ērci, lai izvairītos no panikas un informācijas ļaunprātīgas interpretācijas. 30. gadu sākumā bija aizliegts runāt par stihiskām nelaimēm Padomju Savienībā un pat par… sliktiem laikapstākļiem!
Varam atsaukt atmiņā, kā partijas galvenais ideologs Mihails Suslovs gribēja aizliegt filmu "Septiņpadsmit pavasara mirkļi" — sak, tajā neesot atklāts padomju tautas varoņdarbs. Filmu aizstāvēja VDK priekšsēdētājs Jurijs Andropovs, kurš piebilda, ka "padomju tauta nevarēja visi kā viens dienēt Šellenberga aparātā".
Tā vien gribas iesaukties: pareizu ceļu ejat, biedri!
Tiesa, ne jau tikai PSRS bija slavena ar savu cenzūru. Holivuda izcēlās ar "Heisa kodeksu", bet Zviedrijā un Norvēģijā aizliedza Stīvena Spīlberga filmu par citplanētieti, jo tā esot varējusi iestāstīt bērniem, ka pieaugušie esot "agresīvi"!
Laikam jau tālu nav brīdis, kad dažās Eiropas valstīs atgriezīsies cenzūras uzdevumu jēdziens no Lielās Padomju enciklopēdijas:
"Cenzūra tiek noteikta ar mērķi nepieļaut tādu ziņu publicēšanu un izplatīšanu ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, kas ir valsts noslēpums un ziņas, kas varētu kaitēt strādnieku interesēm."
Viss atbilst, tikai pēdējo divu vārdu vietā, ņemot vērā mūsdienu realitāti, domājams, tiks iesprausts "demokrātijai un cilvēku tiesībām".
Gribētos ticēt, ka visā Eiropas Savienībā un it īpaši Lietuvā varasvīri metīs pie malas marasma vingrinājumus un pārtrauks vilkt savas tautas personības un daiļrades totālas kontroles tumsībā.
Cilvēki taču nav muļķi — paši tiks skaidrībā, kas ir labi un kas — slikti gan dzīvē, gan filmās.
