RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Patlabam situācija Latvijā ir "ielaista līdz ārprātam", it ipaši pēdējos 15 gados, uzskata Latvijas bijušais premjerministrs, Saeimas deputāts Vilis Krištopāns intervijā izdevumam Neatkarīgā rīta avīze.
"Ja man vēlreiz iedotu varu, tad es valdību neveidotu no politiskiem ministriem. Es starp politiķiem atrastu tos, kas ir ar auditoru dotībām, — viņš pavēstīja. — Es katras ministrijas vadībā ieliktu auditoru, kurš apskatītos, kur pazūd nelietderīgi tērētā valsts nauda."
"Latvijai ir 8 miljardi eiro liels kopējais budžets. Astoņi miljardi ir ļoti daudz. Novelkam svītru, lai turpmākos piecus gadus netērētu ne centa vairāk," — skaidroja Krištopāns.
Izšķērdīgās līdzekļu izdošanas dēļ Latvija ir zaudējusi 15-20% valsts ienākuma, viņš uzskata.
"Veselības aizsardzības nozarē ir četri galvenie tērētāji — būvnieki, medicīnas darbinieki, farmācija un ierīču piegādātāji. Tieši šie saņem visus miljonus. Viņiem tikai viena problēma — slimnieki traucē apgūt vēl vairāk naudas. Viņiem vislabāk būtu, ja slimnieku nebūtu vispār, tad tos 800 miljonus varētu saņemt pilnīgi visus. 800 miljoni no veselības aizsardzības izdevumiem ir tikai valsts budžeta finansējums. Patiesībā nozare apgroza divtik," — uzsvēra ekspremjers.
"Man tikko bija piesūkusies ērce. Es samaksāju 15 eiro par ērces pārbaudi, 9 eiro par analīzi. Valsts budžeta iedalītajos 800 miljonos nav uzskaitīti līdzmaksājumi, nav maksas par zālēm, nav izdevumu privātai medicīnai. Kopā būs vairāk nekā miljards," — atzīmēja politiķis. — Tāpēc man nav saprotama bļaušana — veselības nozarei nav naudas! Aptuveni pusotrs miljards ir jau šodien."
Pēc viņa domām, Latvija varētu izrāpties no bedres, kurā tā nokļuvusi, sekojot principam "dzīvojam no tā, kas ir."
"Dzēšam budžeta deficītu. Ja nemaldos, tad mēs 300 miljonus eiro katru gadu maksājam par valsts budžeta deficīta apkalpošanu," — uzsvēra Krištopāns.
Bijušais premjerministrs novērtēja arī nodokļu reformu. "Viņi sola palīdzēt mazajam biznesam. Sola pat iesaldēt nekustamā īpašuma nodokli. Nesen tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs lepni paziņoja, ka mēs te tagad pieņemsim likumu, ka nekustamā īpašuma nodokļi neaugs vairāk par 10 procentiem gadā.Pirms pāris gadiem namīpašniekiem nekustamā īpašuma nodoklis pieauga par tūkstoš procentiem. Nodoklis vienā dienā pieauga par 1000 procentiem! To viņi ir aizmirsuši," — atgādināja bijušais premjers.
Latvijā nekustamā īpašuma nodoklis ir viens no augstākajiem Eiropā, atzīmēja Krištopāns. Pēc viņa vārdiem, viņš 17 gadus nodzīvojis ASV, vairākus gadus — Vācijā, un var salīdzināt šo valstu ekonomikas ar situāciju Latvijā.
"Amerikā īpašuma nodoklis ir labi zināms un prognozējams, bet Latvijā — čiks! — un viena gada laikā nodoklis uzlec par simt, par divsimt, par piecsimt procentiem. Bet tie gudrinieki Zemes dienestā stāsta, ka mums ir Eiropas standarti. Pilnīgs bullshit ("muļķības" tulkojumā no angļu val. — red.)", — viņš norādīja.
"Ja man būtu vara, tad es nekustamā īpašuma nodokli sakārtotu tā, lai iedzīvotāji tā dēļ nebrauktu prom. Ieejiet portālā ss.lv. Pārdošanā ir izlikti 12 000 dzīvokļu, 1000 māju Pierīgā un Rīgā. Tas ir tāpēc, ka ir tūkstošiem nemaksātāju, kuri nevis negrib, bet nevar samaksāt nodokļus. Dzīvokli aizslēdz ciet, nopērk vienvirziena biļeti un ieliek sludinājumu "pārdodu!". Latvijā ir totāli sagrauts nekustamā īpašuma tirgus. Nodokļu reformas autori sola, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināsies no 23% uz 20%. Ļoti labi! Bet tajā pašā laikā viņi saka, ka uzņēmumu ienākumu nodoklis palielināsies no 15% uz 20%. Palielināsies!", — viņš piebilda.
Krištopāns pauda uzskatu, ka valstij būtu jāpieliek punkts pašvaldību izlīdzināšanas sistēmai, kuras ietvaros bagātās pašvaldības atdod naudu nabadzīgajām.
Intervijā viņš piebilda, ka Latvija nekad nepanāks Zviedrijas dzīves līmeni, kura 200 gadus dzīvo miera apstākļos.
"Zviedrijā 200 gadu nav bijis karu. 20 paaudzēs ir krājuši, krājuši, krājuši. (..) Iekšzemes kopprodukts ir daudzkārt lielāks nekā Latvijā. (..) Bet LTV salīdzina Latvijas un Zviedrijas pensijas," — skaidroja Krištopāns un atzīmēja, ka Zveidrijas līmenis tiks sasniegs tikai tad, ja Latvija veltīs 200 gadus ekonomijai.
"Mēs nekad nesasniegsim Zviedrijas līmeni. Ne mani bērni, nedz mani mazbērni to nesasniegs. Lai to sasniegtu, mums visiem nākamie 200 gadi ir jāvelta uzkrājumiem," — pastāstīja lasītājiem Latvijas bijušais premjerministrs.
