ECT uzliek par pienākumu Latvijai izmaksāt kompensāciju par tiesību atņemšanu uz nekustamo īpašumu Jūrmalā

© Sputnik / Vadim korolevПродажа земли в дюнной зоне
Продажа земли в дюнной зоне - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Eiropas Cilvēktiesību tiesa likusi Latvijai izmaksāt kompensāciju 88 283,50 eiro apmērā par materiālajiem zaudējumiem un morālo kompensāciju 5000 eiro apmērā Jānim Dzirnim, kam atņemtas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) iesniedzēja Jāņa Dzirņa lietā atzinusi, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpums, liekot Latvijai izmaksāt personai kompensāciju 88 283,50 eiro apmērā par materiālajiem zaudējumiem un morālo kompensāciju 5000 eiro apmērā, vēsta aģentūra LETA.

Квартира в новостройке - Sputnik Latvija
Dzīvokļu īpašniekus Rīgā šokējuši "Jaungada pārsteigumi" par 400 eiro

Tiesas prasības pamatā ir fakts, ka valsts nolēma denacionalizēt strīdīgu īpašumu, taču valsts tiesības uz strīdīgo nekustamo īpašumu netika pienācīgi nostiprinātas Zemesgrāmatā. Vēlāk īpašumu atguva tā īpašniece, un Jūrmalas pašvaldība tiesas procesā neiebilda pret īpašuma tiesību atjaunošanu fiziskai personai pēc tam, kad šis īpašums jau bija nodots valstij. 

2001. gada maijā Paulīne Epalte – zemesgabala īpašniece – noslēdza līgumus par nekustamā īpašuma pārdošanu Dzirnim, un īpašums tika reģistrēts uz iesniedzēja vārda.

Tikmēr tā paša gada augustā Augstākās tiesas (AT) Senāts apmierināja Ģenerālprokurora protestu, kurā bija norādīts, ka Jūrmalas pilsētas tiesa, izskatot lietu, ir pieļāvusi būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus. Lieta tika nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Ar 2002. gada spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija apmierināja Finanšu ministrijas prasību pret Paulīni Epalti un iesniedzēju, atzīstot pušu noslēgto pirkuma līgumu par spēkā neesošu, kā arī atzīstot īpašuma tiesības valstij Finanšu ministrijas personā. AT Civillietu tiesu palāta atstāja šo spriedumu negrozītu.

Tā paša gada novembrī AT Civillietu tiesu palāta pieņēma jaunu spriedumu, kurā tā atkārtoti nolēma anulēt iesniedzēja un Paulīnes Epaltes starpā noslēgtos pirkuma līgumus un atzīt valsts īpašuma tiesības Finanšu ministrijas personā. Uz iesniedzēja kasācijas sūdzības pamata AT Senāts 2004.gada martā atkārtoti atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu.

Prasītājam nodrošināja priekšrocības fakts, ka valsts tiesības uz īpašumu nebija pienācīgi nostiprinātas Zemesgrāmatā, un informācijas publikācija "Latvijas Vēstnesī" netika atzīta.

Dzelzceļš. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Nākamgad Rīgā sāks atsavināt "Rail Baltica" izbūvei nepieciešamos nekustamos īpašumus

ECT nekonstatēja, ka minētais nekustamais īpašums būtu bijis svarīgs objekts valsts interešu aizsardzības kontekstā. Treškārt, ECT norādīja, ka iesniedzējam nav bijuši pieejami nekādi citi kompensējošie mehānismi nacionālajā līmenī, kas varētu labot kļūdas, ko pret viņu kā pret labticīgu ieguvēju bija pieļāvušas nacionālās iestādes, un panākt taisnīgu risinājumu.

Ņemot vērā šos apsvērumus, ECT vienbalsīgi secināja, ka iejaukšanās sūdzības iesniedzēja tiesībās uz īpašumu nav bijusi samērīga, un tādēļ ir pieļauts Konvencijas 1.protokola 1.panta pārkāpums.

Iesniedzējs lūdza ECT piespriest viņam kompensāciju 632 523,60 eiro apmērā par materiālajiem zaudējumiem un morālo kompensāciju 20 000 eiro apmērā. Tiesa piesprieda iesniedzējam kompensāciju 88 283,50 eiro apmērā par materiālajiem zaudējumiem un morālo kompensāciju 5000 eiro apmērā.

Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas to var pārsūdzēt ECT Lielajā palātā.

Ziņu lente
0