RĪGA, 13. aprīlis – Sputnik. NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs noliedz auksto karu ar Krieviju – alianse spiesta meklēt pieeju Maskavai.
Intervijā televīzijas kanālam CNN Stoltenbergs paziņoja, ka Krievija ir kļuvusi agresīvāka, taču tiešo draudu Ziemeļatlantijas blokam nav.
"Mēs neredzam tiešus draudus mūsu alianses locekļiem no Krievijas puses. Bet mēs redzam daudz agresīvāku Krieviju," – Stoltenberga teikto citē RIA Novosti.
Viņaprāt, Krievija ir lielākā NATO kaimiņiene, tāpēc aliansei "jāmeklē ceļi, lai izveidotu ar to attiecības".
Atbildot uz jautājumu, vai pašreizējās attiecības starp Krieviju un Rietumiem var nosaukt par auksto karu, Stoltenbergs norādījis, ka "tas nav aukstais karš", vienlaikus atzīstot, ka spriedze attiecībās starp aliansi un Maskavu pieaugusi. Šī iemesla dēļ, pēc Stoltenberga domām, NATO nepieciešama "stiprāka un drošāka apturēšanas stratēģija".
Tieši ar proporcionālo potenciālā pretinieka apturēšanas līdzekļu nepieciešamību NATO skaidro savu militārās klātbūtnes palielināšanu Eiropā. Kā norāda savā nesenajā intervijā ģenerālsekretāra vietniece Roza Gotemellere NATO alianses atbilde ir proporcionāla un aizsardzības apsvērumu diktēta.
Maskavā vairākkārt uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai no NATO dalībvalstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova teiktā, NATO ir lieliski informēta, ka Maskava neplāno nevienam uzbrukt, un tas vienkārši tiek izmantots kā iegansts militārās tehnikas un bataljonu izvietošanai Krievijas robežu tuvumā.
Aizbildinoties ar to, ka no Krievijas puses draudot uzbrukums, pērnā gada NATO samitā alianses dalībvalstis pieņēma lēmumu par alianses austrumu flanga īpašu nostiprināšanu. NATO plāno jau 2017. gadā dislocēt Baltijas valstīs un Polijā četrus daudznacionālos bataljonus.
Maskava brīdinājusi, ka NATO spēku skaitliskā sastāva pieaugums pie Krievijas robežām, lielākais kopš aukstā kara beigām, draud ar jaunu bruņošanās drudža vilni.
