RĪGA, 6.aprīlis — Sputnik, Aleksejs Tooms. ES pārstāvniecības vadītājs ASV Deivids O'Sallivans debatēs ASV Senāta Ārlietu komitejā izteica šaubas par sankciju ieviešanas pamatotību pret Krievijas ekonomikas enerģētikas sektoru, vēsta Sputnik Igaunija.
Šī gada sākumā senatoru — republikāņu "neokonu" grupa Džona Makeina vadībā un demokrātiem — Bena Kardina un Boba Menendesa, iesniedza augstākajā parlamenta palātā likumprojektu par papildu "pilna mēroga" sankcijām pret Krieviju par tai piedēvētajiem hakeru uzbrukumiem un politiku Ukrainā un Sīrijā. Pārsvarā sankcijas ir vērstas pret Krievijas enerģētiku un "obligāti" pret visiem Krievijas investīciju projektiem atomenerģētikā. 4.aprīlī notikušajās debatēs ASV Senāta Ārlietu komitejā diezgan detalizēti apsprieda jauno sankciju tēmu pret Krieviju.
Amerikas intereses stāv pāri visam
ES pārstāvniecības vadītājs Savienotajās Valstīs, Deivids O'Sallivans, savukārt, atbildot uz senatora Bena Kardina jautājumu, teica, ka Eiropa apšauba nepieciešamību ieviest sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Pēc O'Sallivana vārdiem, šādas sankcijas var destabilizēt enerģētikas tirgu vairākās ES valstīs, kuras lielā mērā ir atkarīgas no Krievijas enerģijas piegādēm.
Eiropas nevēlēšanos atbalstīt ASV senatoru grupas ideju par sankciju ieviešanu pret Krievijas enerģētiku un — "obligāti" pret Krievijas investīcijām projektiem atomenerģētikā daļēji izskaidro aizdomas par amerikāņu vēlmi "piespiest pie sienas" Krievijas "Gazprom" un "Rosatom". Amerikāņu gāzes kompānijas neslēpj savu vēlmi atņemt Krievijai vismaz daļu no ES tirgus un organizēt savas šķidrās gāzes piegādes.
Kas attiecas uz atomenerģētiku, iespējams, jāņem vērā fakts, ka mēnesi iepriekš Eirokomisija apstiprināja daudzu miljardu vērto ungāru atomelektrostacijas "Pakš 2" modernizācijas un paplašināšanas projektu, kuru sagatavoja Budapešta un "Rosatom". Kā ziņoja avīze Politico, liela amerikāņu kompānija Westinghouse Electric Company, kas pretendēja uz šo projektu, pauda savu neapmierinātību ar to, ka darbi bez konkursa atdoti krieviem.
Nekādu pazīmju par sankciju atcelšanu
Kā savā runā teica O'Sallivans, Krievija joprojām ir pastāvīgais ANO Drošības padomes loceklis un stratēģiski svarīga valsts krīzes jautājumu risināšanā. "Tāpat kā ASV pēdējos gadus, ES sadarbojas ar Krieviju daudzos jautājumos, piemēram, par terorisma apkarošanu, krīzi Sīrijā un Lībijā, miera procesu Tuvajos Austrumos un Irānas kodolprogrammu, " teica O'Sallivans. Tai pat laikā viņš apstiprināja ES gatavību koordinēt pret Krieviju vērsto sankciju politiku ar analoģisko ASV politiku.
"Es domāju, ka mūsu starpā joprojām pastāv neapšaubāma vienprātība jautājumos (par pretošanos "krievu agresijai" — red.)," — teica O'Sallivans.
Deivids O'Sallivans atzīmēja, ka līdz šim nav pamanījis jebkādas pazīmes, ka prezidents Donalds Tramps plānotu atcelt sankcijas pret Krieviju, kas tika ieviestas pēc zināmiem notikumiem Ukrainā.
ASV Senātā un Kongresā turpinās debates par "Krievijas agresiju" un "iejaukšanos" ASV prezidentu priekšvēlēšanu kampaņā. Tās vairs neizraisa lielu interesi ne Eiropā, ne Krievijā. Šīs debates pamatoti iespējams raksturot kā attiecību skaidrošanu starp vēlēšanās zaudējušo Demokrātisko partiju un uzvarējušajiem Republikāņiem. Demokrātu senatori un kongresmeņi lielāko daļu laika debatēs pavada sarunās viens ar otru un ar publiku par to, cik dziļi maldās dažādākajos jautājumos jaunais prezidents Donalds Tramps, cik ļoti viņš nesaprot Krievijas "agresijas" draudus.
Tāpat gandrīz nemitīgi skan krievu iejaukšanās tēma ASV prezidentu vēlēšanās, neskatoties uz vairākkārtējiem Maskavas paziņojumiem par to, ka valsts nav iesaistīta mahinācijās ar ziņām vai hakeru ielaušanos Demokrātiskās partijas pasta serveros.
