RĪGA, 24. marts — Sputnik. Šonedēļ politiķi no Eiropas Savienības, NVS valstīm un Dienvidamerikas ieradās Krimas pussalā trīs dienas ilgā vizītē, informē RIA Novosti.
Politiķi informēja, ka vizītes mērķis ir informācijas blokādes laušana, kas izveidota ap Krimas pussalu.
Ruslans Bālbeks, komentējot ārzemju politiķu viesošanos Krimā, uzsvēra, ka viņi "ieradās taisnības meklējumos, lai redzētu, kā dzīvo Krima trešajā atkalapvienošanās ar Krieviju gadadienā". Pēc politiķa domām, šis brauciens "kārtējo reizi pierāda, ka Rietumu polittehnologi pārcentušies ar Krievijas dēmonizāciju".
Krievijas Valsts domes deputāts Aleksejs Puškovs savā lapā sociālajā tīklā Twitter atzīmēja, ka Eiropas valstu politiķu vizītes Krimā kļūst par parastu parādību.
Delegācijas pārstāvji saņēma izsmeļošu informāciju par referendumu, kas notika Krimā 2014. gadā, un aprunājās ar pussalas iedzīvotājiem, kuri pastāstīja par izmaiņām, kas pussalu skārušas pēdējo trīs gadu laikā.
"Galvenais, ko izdevās saprast: cilvēki ir apmierināti, jo sajutuši stabilitāti, pamatu zem kājām. Visi uzsvēra, ka atkalpievienošanās Krievijai notikusi mierīgi, nav atskanējis neviens šāviens. Protams, dzīve Krimā joprojām nav viegla. Iedzīvotāji cieš no pārtraukumiem elektroenerģijas padevē, jūtams ūdens trūkums.
"Taču mēs to pārcietīsim, galvenais, ka jūtamies aizsargāti, nebaidāmies par savu bērnu nākotni" — to burtiski atkārto gandrīz visi Krimas iedzīvotāji," — intervijā Sputnik pastāstīja Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas loceklis Jaroslavs Goļiks.
Brauciena laikā deputātiem notika virkne tikšanos, turklāt viņi apmeklēja Livādijas pili.
Ukraina pauda viedokli par to, ka pret Eiropas valstu politiķiem, kas apmeklējuši Krimu, iespējams, tikšot vērstas sankcijas.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (NDAP) sekretārs Aleksandrs Turčinovs informēja, ka pēc informācijas pārbaudes pret delegācijas dalībniekiem Ukrainā, iespējams, tiks ierosinātas krimināllietas.
Krima un Sevastopole atkal kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā noritējušā referenduma, kurā lēmumu atgriezties Krievijas sastāvā atbalstīja 96,77% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju. Referendums Krimā un Sevastopolē tika organizēts pēc valsts apsvēruma Ukrainā 2014. gada februārī.
Krievijas valdība informēja, ka referendums Krimā atbilst starptautisko tiesību normām un ANO Statūtiem. Tomēr Ukraina uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupēto teritoriju. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina teiktā, Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski."
