Simoņana pastāstījusi par Sputnik darbinieku nopratināšanām Baltijā

© Sputnik / Игорь Руссак / Pāriet pie mediju bankasSputnik
Sputnik - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Pēc darba intervijas aģentūrā Sputnik Baltijas valstīs potenciālie darbinieki tiek saukti uz pratināšanu – viņiem tiek jautāts, vai viņi vēlas nodot savu dzimteni, pastāstīja telekanāla RT un Sputnik aģentūras galvenā redaktore Margarita Simoņana.

RĪGA, 15. marts — Sputnik. RT telekanāla un aģentūras Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana intervijā informācijas aģentūrai RNS pastāstīja par Sputnik problēmām Baltijā un darbinieku nopratināšanām "vietējās VDK".

Pēc viņas teiktā, vienā no Baltijas valstīm pēc darba pārrunām Sputnik, potenciālie darbinieki "tiek aicināti uz vietējo VDK, kur viņiem tiek sarīkota nopratināšana".

"Noskaidro, kāpēc gājuši, jautā, vai vēlas nodot savu dzimteni. Vai varat iedomāties, ka kaut kas tāds notiktu pie mums? Iedomājieties: pie mums cilvēki iekārtojas darbā "Radio Svoboda", bet nākamajā dienā viņiem zvana pulkvedis un uzdod jautājumus. Tas ir sliktākais, kas bija Padomju Savienībā, taču pie mums nekas tamlīdzīgs nenotiek, bet pie viņiem — notiek. Tagad nav skaidrs, vai slikto viņi iemācījušies Padomju Savienībā, vai patiesībā bijis otrādi," — pastāstīja Simoņana.

Viņa arī informēja, ka ārvalstu specdienesti noklausās telekanāla RT darbinieku sarunas pa tālruni, izseko saraksti un nodod vēstuļu materiālus konkurējošiem plašsaziņas līdzekļiem.

"Kad es runāju par jebkuru telefonu, kaut ko rakstu, es zinu, ka mēs tur neesam divatā, pat ne trijatā — varbūt pat ne piecatā," — sacīja Simoņana.

RT un Sputnik galvenā redaktore norādīja, ka mediju kompānijas darbinieku iekšējās sarakstes materiāli nevar iekļūt konkurentu rokās bez specdienestu līdzdalības.

Sputnik. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Viedoklis
BNS lauž līgumu ar Sputnik: ekonomiski neadekvāta rīcība

"Kā materiāls no mūsu konfidenciālās sarakstes, kurš nekad un nekur nav publicēts, pēkšņi parādās kādā rietumu izdevumā, kurš ir pazīstams ar savu sadarbību ar specdienestiem? Mēs saprotam, ka notikusi noplūde," — sacīja Simoņana.

"Mēs saprotam, ka šis, kā mēs to saucam, piece of information, varētu parādīties konkrētajā izdevumā tikai gadījumā, ja to nopludinājuši specdienesti. Citādi šī informācija nevarēja nonākt medijos," — viņa piebilda.

Pēc Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās, amerikāņu politiķi pastiprināja spiedienu pret telekanālu, attieksme pret mediju pasliktinājusies arī citās valstīs, piemēram, Francijā, informēja Simoņana.

Tagad Francijas valdošās aprindas baidās no tā, ka RT varētu atvest savu kandidātu, viņa uzsver.

Simoņana pastāstīja arī par to, telekanāls sācis darbu pie projekta Fakecheck, kurā tiks publicēti nepatiesie ārvalstu mediju ziņojumi.

"Mēs laižam klajā projektu Fakecheck. Mēs atmaskosim visus masveida melīgos faktus, ko publicē populārie mediji, — informēja Simoņana. — Kad kāds, nu, teiksim, Washington Post uzraksta pilnīgu štruntu, un visa pasaule to pārpublicē!"

Par spīti atspēkojumiem, informācija paliek lasītāju apziņā kā noticis fakts, viņa norādīja.

"Mūsu projektā mēs varam vērsties tikai pret publikācijām tajos izdevumos, ko esam vairākkārt pieķēruši nepatiesas informācijas izplatīšanā. Galu galā kādreiz tam jābeidzas! " — viņa piebilda.

Baltijas valstu varas iestādes jau sen cenšas ierobežot Krievijas mediju darbību, tai skaitā Sputnik. Piemēram 2016. gada pavasarī Sputnik Latvija vietne bija bloķēta.lv domēna zonā Eiropas Padomes lēmuma pārkāpuma dēļ par ierobežojošajiem pasākumiem "sakarā ar Ukrainas teritoriālā veseluma, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu".

Sputnik - Sputnik Latvija
Viedoklis
Sputnik aizskāris "augstākās vērtības". Kāpēc ar to vairs nedraudzējas aģentūra LETA

Savu lomu nospēlēja novembrī pieņemtā Eiropas Parlamenta rezolūcija par pretdarbību Krievijas medijiem, kuri īstenojot "naidīgu propagandu". Par galvenajiem draudiem tika nosaukti aģentūra Sputnik un telekanāls RT, bet dažos dokumenta punktos tika faktiski piedāvāts ieviest cenzūru.

Šā gada februārī kļuva zināms, ka Igaunijas specdienesti ieteikuši ierēdņiem atteikties no saziņas ar Sputnik darbiniekiem. Pēc šī rīkojuma Igaunijas izglītības ministre pēkšņi "aizmirsa", ka sniegusi intervijas aģentūrai un apsūdzēja žurnālistus nepatiesas informācijas publikācijā.

1. martā informācijas aģentūras LETA un BNS vienpusēji lauza līgumus ar Sputnik Latvija un Sputnik Igaunija redakcijām.

Aģentūras LETA vēstulē Latvijas pārstāvniecībai apgalvots, ka aģentūra Sputnik izmanto tās pakalpojumus veidā, ka tas esot "pretrunā augstākajām vērtībām, tostarp Latvijas Republikas morālajām vērtībām un pamatprincipiem, ko sarga Latvijas Republikas konstitūcija ".

Kādas tieši publikācijas un kādā veidā varētu skart Latvijas sabiedrības vērtības un Satversmes postulātus LETA nav norādījusi.

Aģentūra BNS savā paskaidrojumā vispār aprobežojusies ar "vispārīgiem un neveikliem izteicieniem", kas nesniedz skaidras atbildes, paziņoja Sputnik Igaunija redakcijā.

Sputnik - Sputnik Latvija
Viedoklis
Sputnik aizskāris "augstākās vērtības". Kāpēc ar to vairs nedraudzējas aģentūra LETA

Mēnesi iepriekš BNS atteicās sadarboties ar citu Baltijas redakciju — aģentūru un radio Sputnik Lietuva. Toreiz skaidrojums bija tāds: Sputnik Lietuva nav grozījis BNS materiālus, taču tiem līdzās esot publicēta neprecīza un propagandiska informācija.
Atgādinot šo incidentu, Sputnik Latvija pauž viedokli: izrādās, paranoja ir lipīga.

Gan Latvijas aģentūra LETA, gan BNS, kas strādā visā Baltijā, nepieder valstij — tie ir komerciāli uzņēmumi, kas pieder Igaunijas holdingam UP Invest OU. Žurnālisti pieļauj iespēju, ka kompānija bijusi spiesta lauzt līgumu ārējā spiediena dēļ.

Politologs Bogdans Bezpaļko radio Sputnik ēterā paudis viedokli, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļu augošā popularitāte izsaukusi apjukumu Baltijas valstīs.

"Var apsveikt aģentūru Sputnik. Tas apliecina aģentūras spēka un ietekmes atzīšanu šajās valstīs. Skaidrs, ka viss kopā ir novedis pie tā, ka aģentūru Sputnik uzskata par "bīstamu". Līgumi ar to lauzti tikai tāpēc, ka ziņot cilvēkiem patiesību kļuva bīstami," — teica Bogdans Bezpaļko radio Sputnik ēterā.

Viņaprāt, šāda attieksme pret Krievijas medijiem Eiropas valstīs tuvākajā laikā nemainīsies.

Руководитель информационного агентства Россия сегодня Дмитрий Киселев - Sputnik Latvija
Viedoklis
Dmitrijs Kiseļovs: rusofobijas lēkmes ar laiku pāriet

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova jautājumā par Sputnik atzīmēja, ka Maskava pievērš uzmanību diskriminējošajai stratēģijai, kas vērsta uz Krievijas mediju izspiešanu no Baltijas informācijas lauka.

"Mēs ar izbrīnu uzzinājām par to, ka no 1. marta Latvijas ziņu aģentūra LETA lauzusi līgumu ar aģentūras Sputnik pārstāvniecību šajā valstī. Vienlaikus ziņu holdings BNS arī vienpusēji un bez paskaidrojumiem pārtraucis sadarbību ar Sputnik Igaunija. Šie lēmumi, kuriem, pēc mūsu domām, nav nedz tiesisku, nedz ekonomisko pamatojumu, ir kārtējais diskriminējošās stratēģijas solis, lai izspiestu no Baltijas mediju lauka kvalitatīvu informācijas resursu, ko sākuši apvainot visos nāvīgajos grēkos jau pirms tā ierašanās reģionā," — teica Krievijas ĀM oficiālā pārstāve.

Ziņu lente
0