RĪGA, 13. februāris — Sputnik. Rīgas pašvaldības policijas Videonovērošanas centrs atrodas Vecrīgā — Rīgas Krievu teātra pēdējā stāvā. Tā logi nekad nenodziest —dežūras rīt diennaktī, ziņo LTV.
Rīgas pašvaldības policijai ir 109 novērošanas kameras. Tās strādā automātiskā režīmā — uzņem pašas. Ja cilvēks, vieta vai lieta izskatās aizdomīgi, centra darbinieki pārslēdzās uz manuālo režīmu un sāk vērošanu.
"Princips ir ļoti vienkāršs. Tās (kameras) ir vietās, kur visvairāk cilvēki koncentrējas — gan pilsētnieki, gan pilsētas viesi, un vietās, kur ir nelabvēlīga kriminogēnā situācija. Vai arī atsevišķas vietas, kas būtu pastāvīgi jāuzrauga, bet nav lietderīga tieši patruļpolicistu klātbūtne, tās ir dažādas piemiņas vietas. Pēc statistikas pārkāpumu skaits pieaug, sākot no ceturtdienas vakara un uz brīvdienām, tad ir vairāk. Protams, tas ir jautājums arī par laika apstākļiem, vasaras sezonā to ir vairāk. Bet arī ziemā ir pietiekoši darba," — pastāstīja RPP Operatīvās vadības un drošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Jevgēnijs Platais.
"Cilvēks ir aplaupīts vai piekauts. Un te pēkšņi uzrodas policija, ātrie, un es pieļauju iespēju, ka cilvēki nesaprot — no kurienes. Ne jau visi zina, ka Rīgā notiek videonovērošana. Ir iebraucēji, studenti no laukiem, viņi varbūt nenofiksē tās izkārtnes, ka veic videonovērošanu," — piebilda policijas darbiniece Inese Dimza.
Vecrīgā videonovērošanas kameras ļauj reaģēt uz pārkāpumiem dažu sekunžu laikā.
"Vecrīgā, kur ir vislielākā kameru koncentrācija, var izsekot kādu konkrētu notikumu un izsekot, kur dodas pārkāpējs vai automašīna. Tur reaģēšanas laiks ir līdz 30 sekundēm, atkarībā no tā, cik tuvu atrodas patruļa,"- saka Platais.
Centrs uzsāka darbu 2005. gadā, un rezultāts sevi lika manīt tūlīt pat. Gada laikā ar piecām kamerām tika konstatēti 1120 pārkāpumu.
Rekords tika uzstādīts 2008. gadā, kad tika atklāti gandrīz 3 tūkstoši likumpārkāpumu.
Pērn to bija vairāk nekā 1,7 tūkstoši. Ierakstus glabā mēnesi, bet, saskaņā ar jaunajām likumdošanas normām, tagad video netiks dzēsti triju mēnešu laikā.
"Ar laiku tā intuīcija vēl vairāk izstrādājas. Nu, tu nevari tā noteikt cilvēku, vai viņš laupītājs vai kas. Tu jūti ar trešo aci, ka kaut kas nebūs labi, ka tas cilvēks ir jāpavēro un jāpaseko viņam. Ir novērsti daudzi gadījumi, ir izglābtas daudzas dzīvības un daudzi maki,"- skaidro Dimza.
Pēdējā laikā kameras parādījušās arī Rīgas dārzos un parkos. Lai gan sākumā likās, ka ierakstos būs tikai māmiņas ar bērniem un suņu īpašnieki, izrādījās, ka tieši šīs teritorijas interesē Valsts policiju — lai izmeklētu laupīšanas un izvarošanas.
Arvien biežāk Valsts policija un citas institūcijas lūdz videoierakstus, kas kalpo par pierādījumiem krimināllietu izmeklēšanā.
"Pagājušajā gadā mēs izsniedzām gandrīz 350 videoierakstus, ko lūdza Valsts policijas struktūras kriminālprocesa izmeklēšanā un arī ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanā. Tas ir viennozīmīgs pierādījums. Pārkāpējs var jebko teikt, bet, kad tiek parādīta aina, tas būtiski atvieglo arī iztiesāšanas procesu," — skaidro Platais.
Kaut gan pilsētā ir brīdinājumi, ka notiek videonovērošana, daudzi tiem netic vai nepievērš uzmanību.
Videonovērošanas centra darbinieki ir tādi paši policisti, tāpat kā visi pārējie, nevis īpaši novērotāji.
Tūristus — spānieti un vācu tautības sievieti, kuri pavisam nesen nodarbojās ar seksu pie Brīvības pieminekļa, ieraudzīja Inese Dimza, tā bija viņas maiņa.
"Izģērbti…Tie bija jaunieši…Mums laikam tādas lietas nesaprast. Tas bija ļoti ātri. Šoks bija," — teica viņa.
Abi tūristi, kurus apturēja policijas ekipāža, notikuma vietā samaksāja sodu — pa 250 eiro.
Jāpiebilst, ka gadījumos, kad videonovērošanas kameras fiksē kailus cilvēkus, Rīgā nemaz nav tik maz.
