RĪGA, 2. februāris — Sputnik. Ukrainas prezidents Petro Porošenko intervijā laikrakstam Berliner Morgenрost paziņojis, ka visvairāk vēlas atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, kā arī pastāstīja par savu nodomu rīkot referendumu par valsts iestāšanos NATO, ziņo RIA Novosti.
"Vai jūs zināt, kas visvairāk vēlas atcelt sankcijas? Prezidents Porošenko. Bet vispirms Krievijai jāizved armija no mūsu teritorijas, lai Ukraina varētu atjaunot vienotību un suverenitāti," — sacīja Ukrainas līderis, atbildot uz jautājumu par to, ko viņš domā par ASV prezidenta Donalda Trampa pozīciju jautājumā par ierobežojošo pasākumu atcelšanu.
Turklāt Porošenko atzīmēja, ka pārāk strauja sankciju atcelšana pastiprinās pret Ukrainu vērsto "Krievijas agresiju".
Arī iepriekš Porošenko paudis līdzīgas domas, piemēram, vizītes laikā Somijā, kur viņš apgalvoja, ka priecātos, ja varētu atteikties no sankcijām pret Krieviju, taču, viņaprāt, esot jāpilda Minskas vienošanās.
Iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps intervijā Times apgalvoja, ka vēlas ierosināt jautājumu par arsenāla samazināšanu pārrunās ar KF kodolieroču samazināšanas jautājumā, un norādīja, ka to, iespējams, varētu saistīt ar sankciju atcelšanu. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot viņa teikto, paziņojis, ka Krievija neizskata šāda "kodoldarījuma" iespēju.
Vēlāk amerikāņu izdevuma Politico darbiniece Sūzana Glasera rakstījusi savā lapā Twitter tīklā, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija jau esot sagatavojusi dokumentu par sankciju atcelšanu, kas tika ievestas sakarā ar Krimas atgriešanos KF sastāvā un notikumiem Donbasā. Taču Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Kremlis nav informēts par iespējamajiem Trampa plāniem šajā jautājumā.
Porošenko janvāra beigās paudis, ka jau februārī plāno apmeklēt Vašingtonu un tikties ar Donaldu Trampu. Porošenko iepriekš informējis, ka viņš esot viens no pirmajiem, kam Tramps piezvanījis pēc ievēlēšanas, un viņi vienojušies par Ukrainas līdera vizīti ASV pēc inaugurācijas. Porošenko apgalvoja, ka telefona sarunas laikā ar Trampu viņš pārrunājis Krimas un Donbasa jautājumus.
2014. gada aprīlī Ukrainas valdība sāka militāro operāciju pret pašpasludinātajām Doņeckas un Luganstas Tautas Republikām, kas pasludināja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā. Jautājums par situācijas noregulēšanu Donbasā tiek apspriests kontaktu grupas sēdēs Minskā. Kijeva, ASV un ES iepriekš vairākkārt apsūdzēja Maskavu par iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās. Krievija noraida šo apsūdzību un norāda, ka tā ir nepieņemama.
Maskava vairākkārt paziņojusi, ka nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā, nav saistīta ar notikumiem valsts dienvidaustrumos, nepiegādā ieročus DTR un LTR zemessargiem, un vēlas panākt iespējami ātrāku krīzes izbeigšanos Ukrainā, taču var tikai izdarīt spiedienu uz konfliktā iesaistītajām pusēm.
Janvāra beigās situācija Donbasā ir krasi saasinājusies. Pretējās puses pārmet viena otrai apšaudes intensitātes palielināšanu un uzbrukumu mēģinājumus, abas puses informē par ievainotajiem un bojāgājušajiem. Ukrainas varas iestādes pasludināja ārkārtas stāvokli valdības karaspēku kontrolētajā Doņeckas piepilsētā Avdejevkā, jo iedzīvotāji —20 grādu salā palikuši bez ūdens, siltuma un gaismas. Saskaņā ar EDSO misijas datiem, smaga situācija izveidojusies arī zemessargu kontrolētajā Jasinovatajā, kas atrodas netālu no Doņeckas, kur apšaudes rezultātā bojāts ūdens filtrēšanas stacijas sūknis un pārtraukta ūdens padeve pilsētā.
Vienlaikus Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņo, ka "soli pa solim, iespēju robežās mūsu puiši varonīgi pavirzījušies uz priekšu." Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atgādinājis, ka minētais paziņojums apliecina: Ukrainas karaspēks iet uzbrukumā, neskatoties uz Minskas protokoliem.
1. februārī notika kārtējā situācijas noregulēšanas Ukrainas austrumos kontaktu grupas sēde. Pārrunās tika skarta atsāktā karadarbība. Rezultātā apspriedes dalībnieki sagatavoja kārtējo dokumentu, kurā aicināja nekavējoties pārtraukt uguni, atvilkt smago bruņojumu no saskares līnijas, un nelikt šķēršļus EDSO novērotāju darbam.
ASV prezidents Donalds Tramps regulāri saņem informāciju par situāciju Donbasā, paziņojis Baltā nama preses sekretārs Šons Spaisers. Tā preses sekretārs atbildēja uz žurnālistu jautājumu: "Vai Tramps izjūt, ka Krievija viņu pārbauda?", ņemot vērā to, ka jaunā ASV administrācija tikko sākusi darbu.
Krievijas senators Aleksejs Puškovs komentējis Baltā nama paziņojumu savā lapā Twitter. Viņš norādīja, ka gadījumā, ja Tramps ir informēts par notikumiem Ukrainā, viņam jāzina, kas izraisījis konflikta saasināšanos Donbasā.
Белый дом: "Президент в курсе происходящего на Украине". Вероятно, он также в курсе, что наступление и срыв перемирия — дело рук Порошенко.
— Алексей Пушков (@Alexey_Pushkov) 1 февраля 2017 г.
Rietumu valstis pēc Krimas atkalapvienošanās ar Krieviju un konflikta sākuma Ukrainas austrumos ieviesušas sankcijas pret Krieviju. 2014. gada jūlija beigās ES un ASV no sankcijām vērstām pret atsevišķām fiziskām un juridiskām personām ķērās pie veselām Krievijas ekonomikas sektoriem. Tika ievestas sankcijas pret kompānijām, kas strādā naftas nozarē, un bankām.
Savukārt Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas. Tika aizliegts importēt gaļu, desas, zivis, jūras veltes, dārzeņus, augļus, piena produktus, ieskaitot bezlaktozas produkciju, kas nav paredzēta lietošanai medicīnā un slimību profilaksē.
Referendums par iestāšanos NATO
Petro Porošenko intervijā vācu izdevumam atzinis, ka četru gadu laikā vairāk nekā trīs reizes pieaugusi valsts iedzīvotāju daļa, kas atbalsta Ukrainas iestāšanos NATO, un viņš grasās rīkot referendumu jautājumā par dalību militārā blokā.
"Pirms četriem gadiem Ukrainas dalību NATO atbalstīja 16% iedzīvotāju. Tagad — 54%. Kā prezidents es ņemu vērā savas tautas viedokli, tāpēc organizēšu referendumu par iestāšanos NATO. Ja ukraiņi nobalsos par, es pielikšu visas pūles, lai panāktu dalību Ziemeļatlantijas aliansē," — teica Porošenko.
Krievijas senators Aleksejs Puškovs, komentējot Porošenko paziņojumu par referendumu, nosaucis Ukrainas līderi par "gaisa pārdevēju".
"Porošenko plāno rīkot referendumu par Ukrainas pievienošanos NATO. Taču tas ir viltus mērķis, vēl viena iluzora perspektīva. Gaisa pārdevējs," —Puškovs uzrakstīja savā mikroblogā Twitter.
Порошенко намерен провести референдум о присоединении Украины к НАТО. Но это —ложная цель, еще одна иллюзорная перспектива. Продавец воздуха
— Алексей Пушков (@Alexey_Pushkov) 2 февраля 2017 г.
Iepriekš laikraksts Wall Street Journal ziņoja, ka NATO atlikusi ieplānotās tikšanās ar Ukrainas pārstāvjiem jautājumā par alianses pretraķešu aizsardzības (PRA) sistēmas izmantošanu Rumānijā, jo tas varētu izraisīt sarežģītu Krievijas reakciju.
Amerikas PRA sistēmas elementu izvietošana Eiropā ne vienu reizi vien ir pasliktinājusi Maskavas un Vašingtonas attiecības. Krievija uzskata, ka ASV PRA infrastruktūru Eiropā īsā laikā iespējams piemērot uzbrukuma ieročiem, piemēram, virszemes spārnoto raķešu bāzēšanai.
"Par NATO iekšējām diskusijām informētas amatpersonas paskaidrojušas, ka attiecības ar Maskavu ir ļoti delikātas un sarunas ar Ukrainu PRA sistēmas jautājumā var būt pārprastas," — teikts ziņojumā.
Kā norāda izdevums, aliansē tiek apspriesta iespēja paplašināt dialogu ar Krieviju. Tiek uzsvērts, ka daži NATO pārstāvji gaida, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu ierosināt plašāku sadarbību ar Maskavu.
Ukraina atteikusies no ārpusbloka statusa 2014. gada decembrī. Jaunā valsts militārā doktrīna paredz atsākt kursu uz NATO: Ukrainai līdz 2020. gadam jānodrošina savu bruņoto spēku pilna savienojamība ar NATO dalībvalstu spēkiem.
2015. gada decembra vidū prezidenta Petro Porošenko vizītes laikā Briselē tika parakstīta Ukrainas un NATO ceļa karte par aizsardzības un tehniskās sadarbības jomās.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens iepriekš paziņojis, ka Ukrainai būs jāizpilda virkne kritēriju, lai iestātos aliansē, un to īstenošanai būs nepieciešams ilgs laiks. Jāpiebilst, ka NATO netiek uzņemtas valstis, kurām ir teritoriālie strīdi, taču Ukraina pretendē uz Krimas pussalu — teritoriju, kas pievienojās Krievijai saskaņā ar 2014. gada referenduma rezultātiem.
Krievija iebilst pret NATO paplašināšanās politiku uz Austrumeiropas valstu rēķina, kā arī uzskata, ka tai ir suverenas tiesības adekvāti atbildēt uz NATO rīcību un citu valstu iesaistīšanu alianses darbībā.
