RĪGA, 19. janvāris — Sputnik. Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Antonijs Mačerevičs paudis paradoksālu domu par to, ka lielais starptautiskais projekts Jaunais Zīda ceļš viņa valstij draud pat ar nacionālās neatkarības zudumu, informē Sputnik Lietuva.
Viņš aizliedzis dzelzceļa termināla celtniecību Lodzā, kur bija plānots apkalpot vilcienus ar Eiropas Savienības valstīm paredzētajām precēm no Ķīnas.
Savu viedokli intervijā Sputnik Polija pauda Sabiedrisko zinātņu un drošības institūta darbinieks doktors Cēzars Kaļita.
- Kāda, pēc jūsu domām, ir Jaunā Zīda ceļa nozīme Polijai? Kāpēc pret to iebilst ir nacionālās aizsardzības ministrs, kādi ir viņa argumenti?
— Vēsture liecina, ka valsts attīstības galvenais princips ir sakaru attīstība, tirdzniecības ceļi ar citām valstīm, kas sekmē reģionu attīstību. Ko patiesībā nozīmē jēdziens "civilizācija"? Man ir nācies atbildēt uz šo jautājumu, kad taujāja studenti. Meklēju labāko skaidrojumu un nonācu pie secinājuma: civilizācija ir ostas, tilti un ceļi! Un pašlaik nozīmīgākie spēles dalībnieki no Eiropas valstu viedokļa ir Ķīna, Indija, Turcija, Irāna un, protams, Krievija.
Ja kāds mēģinās stāties ceļā preču brīvai kustībai, viņam nekas neizdosies, nebūs nekādu iespēju noturēties kājās! Atgādināšu, ka XIX gs. Eiropā mēdza teikt: "Kamēr preces pārvietojas no vienas valsts uz otru, karavīri paliek uz vietas!" Brīvā tirdzniecība mazina militāro draudu līmeni.
Toties mūsu ministrs apgalvo pretējo, pie tam viņš rūpējas par drošību. No vēstures zināms, ka lielākā daļa karu ir sākušies, ja kāds aizliedzis citiem pārvadāt preces, un tad sabrūk visi tirdznieciskie sakari… Acīmredzot, aizsardzības ministrs to ir piemirsis. Kā lai citādi saprotam viņa neparasto paziņojumu? Starp citu, es dzīvoju netālu no dzelzceļa, pa kuru preces no Ķīnas tiek nogādātas Eiropas valstīs.
Es redzu, kā pilsētās līdzās maģistrālei, piemēram, Belska Podlaskā vērojama paātrināta struktūru attīstība. Savukārt pilsētās, kas atrodas tālu no dzelzceļa, vērojama palēnināta attīstība. Atcerēsimies sakāmvārdu "Visi ceļi ved uz Romu!"
Galu galā, tieši ceļi un tirdzniecība kļuva par Senās Romas labklājības pamatu. Tomēr Polijas nacionālās aizsardzības ministrs, kam vajadzētu raizēties par valsts drošību, sludina bīstamu tēzi par tirdzniecības kaitīgumu. Šis apgalvojums pēc būtības nav racionāls. Diemžēl citādi vienkārši nevaru teikt…
- Vai iespējams teikt, ka Polija izvēlējusies NATO paplašināšanos nevis dalību lielā starptautiskā tirdzniecības projektā?
— Es uzskatu, ka vispirms mums jāattīsta sakari ar kaimiņiem, pēc tam — ar pārējo pasauli. Tā būs mūsu valsts drošības galvenā ķīla. Kāpēc Polija iestājās ES? Un kāpēc tika izveidota šī starptautiskā organizācija? Tieši atsevišķu valstu miera un drošības garantiju nodrošināšanai, lai nerastos konflikti, kas varētu paraugt karā. Mums jākļūst par vienu no kopējās sistēmas elementiem, nevis tik dīvainā veidā jāapliecina sevi un savas individuālistiskās politiskās idejas!
Tādas situācijas mūsu valstī jau ir bijušas un novedušas pie daudzām nelaimēm, tostarp arī pie valsts neatkarības zaudējuma. Tāpēc mani ļoti pārsteidz, ka mūsu aizsardzības ministrs nesaprot tik vienkāršas lietas un, iespējams, neizprot globālās politikas problēmas.
- Donalds Tramps intervijā vācu avīzei "Bildt" kritizēja gan NATO, gan Eiropas Savienību. NATO viņš nosauca par novecojušu organizāciju un prognozēja Eiropas Savienības dezintegrāciju. Vai jūs gaidāt pārmaiņas ASV politikā un vispasaules politikā?
— Jā, visiem zināms, ka patlaban Eiropas Savienība pārcieš, maigi sakot, grūtus brīžus, kā arī tas, ka NATO militārais bloks tika izveidots un attīstījās citā politiskajā realitātē. Tāpēc šīm struktūrām nepieciešamas zināmas reformas.
Domāju, Tramps uz tām skatās kā biznesmenis, redz, ka tās nedarbojas pietiekami labi. Taču, kad viņš ienirs politikā, reālu reformu īstenošanā, uzskatu, ka viņam nāksies saskarties ar pretestību no ES un NATO sabiedroto puses.
Jā, viņu darbība, iespējams, tiks zināmā mērā koriģēta, taču tās nebūs sistemātiskas korekcijas. Citiem spēles dalībniekiem šajās organizācijās ir pašiem savas intereses, ar kurām ASV jaunajam prezidentam nāksies rēķināties.
