RĪGA, 21. decembris — Sputnik. Pirms Eiropas Komisijas sēdes politologs Cēzars Kaļita intervija Sputnik Polija novērtēja Polijas politiskās krīzes iespējamās sekas.
— Polijā turpinās politiskā krīze. Demonstranti tika padzīti no Seima ēkas. Policija novietojusi barjeras ap Seima ēku. Kas notiks tālāk?
— Diemžēl pašlaik spriedze ir liela. Lielā mērā tas saistīts ar zināšanu trūkumu valdībā, kura uzskata, ka visu kontrolē, taču nespēj saprast, ka demokrātija vispirms nozīmē minoritāšu atbalstu, nevis vairākuma varu. Šeit pietiks ar dzirksteli, lai iedegtos liesmas. Un tas kļūst bīstami.
Deputāta Ščerbas (Szczerba) nepamatotā padzīšana no Seima sēdes radīja neizmērojami smagākas sekas. Un pašlaik ir tāds juceklis, tāds haoss, ka neviens nespēj prognozēt nākotni. Pārsteidzoša nevajadzīgu darbību eskalācija, ko kontrolē tikai retais, iespējams, — neviens.
Nav saprotams, kādā virzienā tas viss attīstīsies. Kā tas bieži gadās politikā, mums tikai šķiet, ka kontrolējam dažus procesus. It īpaši valdība uzskata, ka var uzstāt uz sava, ja kontrolē visu valsts aparātu un medijus. Taču tas nelīdz.
Nevajadzīga eskalācija, nevajadzīga spēku demonstrācija no varas puses – "mēs šeit pārvaldām, un jūs mums neko nepadarīsiet". Izrādās, ka pastāv sabiedrības izturības robežas. Var ignorēt opozīciju, var neuzklausīt cilvēkus, neiesaistīties patiesā dialogā, tikai runāt par to, ka dialogs rit uz priekšu, taču diemžēl galu galā protesti izies ielās. Ielas nekad nav kļuvušas par labu risinājumu, jo ielu protestus kontrolēt ir grūti.
Sliktākajā gadījumā pašlaik mūs gaida ārkārtas vēlēšanas. Cerēsim, ka nekāda vardarbības ekslācija nenotiks.
— Trešdien Briselē Eiropas Komisija vēlreiz izskatīs Polijas jautājumu. Vai tas nenozīmē, ka Polija zaudē starptautisko reputāciju?
— Nopietni zaudē. Polija kļūst par Eiropas slimnieku. Pārsteidzoši, cik ātri var nonākt tādā situācijā. Ekonomika mūsu valstī ir stabila, soli pa solim mēs paceļamies arvien augstākā dzīves un demokrātisko standartu līmenī. Un vienā brīdī situācija valstī var pēkšņi radikāli pasliktināties.
Es baidos tikai no Ukrainas varianta. Arī tur viss sākās relatīvi nevainīgi, taču noveda pie tik radikālas valsts novājināšanās, ka pašlaik to vairs nav iespējams savākt kopā. Es ceru, ka Polijā pārsvaru gūs veselais saprāts, un valdība galu galā ieklausīsies. Pašlaik tā nevēlas uzklausīt ne savus pilsoņus, ne Eiropu.
Nav pieļaujams konflikts ar žurnālistiem, skolotājiem, fermeriem, tiesnešiem un deputātiem. Un tomēr es ceru, ka krīze drīz beigsies. Tādas krīzes dažkārt atgadās. Vajag tikai izslimot. Cerēsim, ka tās ir tikai iesnas, ko var ārstēt, un mēs atgriezīsimies normālā gultnē.
