RĪGA, 8. janvāris — Sputnik. Amerikāņu žurnāls Foreign Policy publicējis savu sarakstu, kurā iekļauti desmit "karstie punkti", ziņo RIA Novosti. Pēc izdevuma domām, šogad tajos iespējama jaunu konfliktu veidošanās un nestabilitātes eskalācija.
Karš Sīrijā ilgst jau gandrīz sešus gadus. Tas aiznesis aptuveni 500 tūkstošus dzīvību, vēl 12 miljoni cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas. Prezidentam Bašaram Asadam vēl joprojām nav izdevies pielikt punktu bruņotajam konfliktam un atgūt kontroli pār visu valsts teritoriju. Tomēr decembrī, kad valdības karaspēks ieņēma Alepo austrumu rajonos, Sīrijas krīzē iestājies lūzums.
Irākā cīņa pret ISIS teroristiem ir kaitējusi valdības spējām pārvaldīt valsti, radījusi milzīgus zaudējumus un sadalījusi kurdu un šiītu politiskās partijas konkurējošās frakcijās un bruņotos nemierniekos, kuri cīnās savā starpā par resursiem. Mosulas atbrīvošanas operācija, ko atbalsta ASV, var beigties ar sakāvi, ja darbībās tiks pieļauta kļūda, vēsta FP.
Konflikta sašķeltā un korupcijas izkropļotā Ukraina soļo pretī vēl lielākai nenoteiktībai. Kijevu biedē baumas par to, ka ASV varētu atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, atzīmē raksta autors. Ukrainas līderis Petro Porošenko strauji zaudē rietumvalstu atbalstu, ņemot vērā nevēlēšanos (vai nespēju) īstenot solītās ekonomiskās reformas un atbrīvoties no korupcijas. Ukrainas prezidenta problēmas var padziļināties, ja šogad notiks parlamenta vēlēšanas, kurās atbalstu gūs prokrieviskās partijas, uzsver raksta autors.
Bruņotais konflikts un politiskā nestabilitāte Afganistānā nopietni apdraud stabilitāti pasaulē. Talibi nostiprina savas pozīcijas, ISIS kaujinieki turpina uzbrukumus šiītiem. Afganistānas bruņoto spēku novājināšanās rezultātā kaujinieki var sagrābt bez pārvaldes palikušās teritorijas.
Karš Jemenā ir novedis pie humānās katastrofas: miljoniem cilvēku draud bada nāve, nogalināti aptuveni četri tūkstoši civiliedzīvotāju – viņu dzīvības galvenokārt aiznes Saūda Arābijas vadītās koalīcijas izdarītie aviācijas uzlidojumi. Ja konflikts netiks noregulēts, tajā, iespējams iejauksies teroristiskie grupējumi, piemēram, "Al Kaida" un ISIS, teikts rakstā.
Ankaras un "Kurdistānas Darba partijas" konflikts saasinās kopš pamiera beigām 2015. gada jūlijā. Pie tam ISIS kaujinieki regulāri organizē uzbrukumus Turcijai. Nesenais terorakts Stambulā Jaungada naktī aiznesa 39 cilvēku dzīvības.
Spriedze Meksikas un Savienoto Valstu attiecībās šķiet neizbēgama pēc ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa solījumiem uzbūvēt sienu pie dienvidu robežas, deportēt miljoniem nelegālo migrantu un lauzt Ziemeļamerikas vienošanos par brīvo tirdzniecību.
Sāhelas zona un Čadas ezera baseins vēl joprojām ir viens no bīstamākajiem karstajiem punktiem pasaulē, ņemot vērā teroristiskos grupējumus, kas šeit raduši patvērumu. Piemēram, 2016. gadā džihādisti vairākkārt uzbruka Nigēras rietumu rajoniem, Burkinai Faso un Kotdivuārai. Šajā reģionā joprojām ļoti aktīva ir "Al Kaida", turklāt Nigērijas, Kamerūnas un Čadas varas iestādes turpina cīņu ar "Boko Haram" kaujiniekiem. Cīņa pret terorismu, kurā nav jūtami gaidītie panākumi, draud novest pie humānās katastrofas, kuras rezultātā savukārt iespējama asiņaina sacelšanās, raksta Foreign Policy.
Kongo Demokrātiskā Republika cieš politiskās krīzes rezultātā – prezidents Džozefs Kabila vēl joprojām nav parakstījis vienošanos, kas paredz viņa demisiju pēc vēlēšanām, tas ir, līdz 2017. gada beigām. Sadursmes KDR drošībnieku un pašreizējā valsts vaditāja pretinieku starpā pēdējā laikā ir prasījušas desmitiem cilvēku dzīvības. Ja vēlēšanas atkal tiks atliktas, vardarbība turpināsies, uzsver raksta autors.
Mjanmas jaunā valdība, ko vada Nobela miera prēmijas laureāte Auna Sana Su Či sola, ka viņas galvenās prioritātes ir miers un nacionāla samierināšanās. Nesenie vardarbības uzliesmojumi apdraud politiķu pūles pielikt punktu bruņotajam konfliktam, kas ilgst jau gandrīz 70 gadus.
