27. decembrī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs telefona sarunā ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju piezīmēja: "Atļauja piegādāt pretvalstiski noskaņotajām vienībām ieročus, ieskaitot zenītraķešu kompleksus, ko paredz 23. decembrī Baraka Obamas parakstītais likums par aizsardzībai atvēlēto budžetu, var novest pie tālākas spriedzes eskalācijas un jauniem upuriem."
Tajā pašā dienā Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja: "Jautājumā par bruņojuma piegādi Sīrijā no ASV mēs ļoti labi saprotam, kam tiks piegādāts bruņojums — pavisam noteikti tā nebūs oficiālā Damaska… Šodien jūs piegādāsiet zenītraķešu kompleksus mērenajiem kaujiniekiem, bet rīt izrādīsies, ka tie ir teroristi, kā tas ir noticis visur."
Pārnēsājamie zenītraķešu kompleksi (PZRK) teroristu rokās apdraud ne tikai Krievijas GKS karavīrus un lidmašīnas. Šie ieroči var izšaut jebkurā pasaules valstī, arī ASV.
Un tomēr Baraka Obamas administrācija pirms aiziešanas ir izšķīrusies par tādu soli. Kādi ir tās plāni?
Nevadāma inerce
Droši vien, aizejošie demokrāti sapņo par atgriešanos — Baltajā namā un Tuvajos Austrumos, uz vairākiem gadiem nodrošinot sev komfortablu vidi — Krievijai naidīgu politiku un karadarbību. Šim nolūkam maksimāli jāsašūpo pilsoņu kara un militārās intervences svērtenis Sīrijā un jāsaglabā sprādzienbīstama situācija citās reģiona valstīs.
Jaunais likums ļauj piegādāt ieročus teroristiem tieši (kā opozīcijai) un ar trešo valstu starpniecību. Loģisks šķiet pieņēmums, ka Vašingtona pirms "maiņas beigām" (20. janvārim) nosūtīs uz Tuvajiem Austrumiem pēc iespējas vairāk augsti tehnoloģiska bruņojuma kaujiniekiem Sīrijā un naudu "mērenās opozīcijas" mācību centru finansēšanai.
Kaujinieku "sadalīšana" Alepo apliecināja, ka amerikāņiem nav zināmas "džihāda" nianses Sīrijā, opozīcijas mērenuma kritēriji, turklāt viņi faktiski nekontrolē bruņoto grupējumu stratēģiju un taktiku. Amerikāņi arī nevēlas to panākt — viņi tikai piemet malciņu ugunskurā.
Vašingtona un Brisele tikai vārdos apliecina vēlmi nodrošināt Sirijas konflikta mierīgu noregulējumu. Patiesībā tās interesē tikai derīgie izrakteņi, ogļūdeņražu resursi un neapdzīvotās teritorijas. Pat XXI gadsimtā karš ir labākais un, iespējams, vienīgais daudzu rietumvalstu ekonomiskās attīstības un labklājības līdzeklis.
Lībijas iznīcinātā ekonomika un sociālā infrastruktūra netraucē sūknēt no tās ārā lētu naftu. Ieroči, ko lībiešiem piegādāja Francija, šodien šauj Jemenā. Tas pats notiek daudzās Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Ja tā ir nevis virkne kļūmju, bet pārdomāta sistēma, kaujinieki Sīrijā ir Rietumu ilggadējās stratēģijas elements. ASV ievēlētajam prezidentam Donaldam Trampam un viņa administrācijai nebūs viegli atkāpties no tās, pat ja šāda vēlēšanās radīsies.
Džihāda franšīza
27. decembrī Irānas aizsardzības ministrs Huseins Dehgans pastāstīja par Sīrijas teroristisko grupējumu ievērojamo militāro potenciālu: "Cīņā par Alepo viņi zaudēja daudzus komandierus un ierindas kaujiniekus. Šie milzīgie zaudējumi piespieda viņus pamest Alepo austrumu daļu… Taču vēl joprojām viņiem ir liels apjoms militārā ekipējuma. Mēs nevaram to noliegt. Svarīgs jautājums: vai viņi varēs turpināt karu?" Jautājums ir retorisks. Varēs.
Pieļauju, ka Rietumi pārplūdinās kaujiniekus ar ieročiem un naudu. Daudzi ir ievērojuši, ka teroristi "ceļo" ar ģimenēm, viņu rīcībā ir atbilstoši līdzekļi. Lielākajai daļai džihādistu atgriešanās mierīgā dzīvē izskatās kā atgriešanās nabadzībā, kas šķiet neiespējami. Karadarbība negarantē dzīvību, toties nodrošina stabilus ienākumus (200-300 dolārus mēnesī) un prēmijas par panākumiem kaujā. Gadi iet, mainās grupējumu nosaukumi un lozungi, nemainīgi paliek izdzīvošanas paņēmieni teroristu kvazivalstī.
27. decembrī Turcijas prezidents Redžeps Erdogans paziņoja, ka ASV vadītā koalīcija atbalsta teroristiskos grupējumus Sīrijā. Tas ir trauksmes signāls. Pat daudzšķautņainais Erdogans saprot, ka ir grūti noturēt ilgstošu karu vienā valstī (kaimiņvalstī). Taču ASV krītas ieroču ražošana, Briseli iespējams vadīt, un Turcijas miernešu iespējas nav bezgalīgas.
Rietumu ieroči inficē ar karu veselas Tuvo Austrumu iedzīvotāju paaudzes. Gadiem ejot, cilvēki zaudē mierīga darba iemaņas un pielāgojas dzīvei cietsirdības un vardarbības pasaulē. Šajā skarbajā un deformētajā sociālajā vidē dzimst un aug bērni, kuri agri mācās turēt rokās ieročus. Pakāpeniski un nepielūdzami par planētas "šahida jostu" kļūst virkne valstu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
Bulgārijas shēma
27. decembrī Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova izteica pretenzijas Bulgārijai sakarā ar to, ka Alepo pilsētā tika atrasta noliktava ar Bulgārijā ražotu munīciju.
Atrasti vairāki desmiti kastu ar 122 mm lādiņiem reaktīvās zalves uguns sistēmām (RZUS) "Grad", 73 mm prettanku ieroču lādiņi un 40 mm rokas prettanku granātmetēju lādiņi. Šo nopietno bruņojumu Sīrijas armija atrada astoņās jnoliktavās, ko pameta grupējuma "Džabhat an Nusra" teroristi (kopā — aptuveni 2 miljoni lielkalibra ložmetēja šāviņu un 4 tūkstoši reaktīvo lādiņu RZUS "Grad").
Kravu pavaddokumenti atklāj ražotājus un eksportētājus. Pamestais bruņojums marķēts VMZ — tas ir Bulgārijas uzņēmuma "Vazovski Mashinostroitelni Zavodi" marķējums, kur tiek izgatavoti, piemēram, pārnēsājamie zenītraķešu kompleksi "Strela 2M", "Strela 3" un "Igla 1E".
Norādītais munīcijas piegādātājs — kompānija Arkus no Ļaskovecas pilsētas. Interesanti, ka uzņēmuma mājas lapā lādiņi un raķetes netiek piedāvāti.
Tātad neskatoties uz to, ka ieroču piegāde Sīrijā ir aizliegta, Bulgārija nelegāli pārdod ieročus ar nederīgām licencēm (savulaik tās Bulgārijai nodeva Padomju Savienība) un faktiski piedalās karā teroristisko grupējumu pusē. Acīmredzot Vašingtona un Brisele ir informētas un devušas neofīta biznesam savu svētību.
Arī agrāk Bulgārija ir manīta ieroču piegādes pelēkajās shēmās. Domāju, Eiropas dāsnā kvota Tuvo Austrumu bēgļu uznemšanai un vardarbības pieaugums klusajos bulgāru dārzos būtu taisnīgs atalgojums mūsu vakarējiem "brāļiem".
Protams, bulgāru ieroči teroristiskā grupējuma "Džabhat an Nusra" (pēc zīmola maiņas — "Džabhat Fatah aš Šam") noliktavās nav vienīgais piemērs, kas apliecina rietumvalstu hibrīddalību Sīrijas karā. Piemēram, "opozīcijas" rokās atrastās prettanku raķetes TOW-2 apzīmētas ar ASV Jūras kājnieku korpusa marķējumu. Iepriekš TOW-2 ASV oficiāli iegādājās Katara.
26. decembrī Lībijas aģentūra C.Military1 publicēja video ierakstu, kurā redzami ārvalstīs ražoto ieroču un munīcijas krājumi par simtiem miljonu dolāru. Šos krājumus Alepo pametuši kaujinieki. Ar tādu arsenālu var karot gadiem ilgi. Domāju, kaujinieki pameta bruņojumu bez nožēlas, jo ir pārliecināti par jaunām piegādēm.
