RĪGA, 31. decembris – Sputnik. Projekts "Naivie ceļotāji" ir noslēdzies, taču tā varoņu piedzīvojumi turpinās – tagad viņi ir kļuvuši par amatieru multenes zvaigznēm.
Nadežda Bokovikova dzimusi Tālajos Austrumos – Nahodkā. Tagad viņa dzīvo Rīgā. Viņa veido piemīlīgas cilvēku, kaķīšu, vienradzīšu un citu eksotisku būtņu figūriņas no plastmasas anime stilā un pārdod tās vietnē Studio Naboko. Nesen kolekciju papildināja arī… "Naivie ceļotāji". Nadežda jau uzņēmusi divas multiplikāciju filmas sērijas par viņu ceļojumu pa Krieviju un publicējusi savā lapā Facebook.
Pirmajā sērijā Valentīns Rožencovs un Aleksejs Stetjuha apspriež jauna ceļojuma plānus, un, tiklīdz viņi nolēmuši, ka nenāktu par ļaunu paņemt līdzi latvieti, parādās Roberts Vīcups.
Protams, Sputnik, nevarēja nepievērst uzmanību šādai iecerei un uzdeva Nadeždai dažus jautājumus.
— Sakiet, kā vispār parādījās ideja taisīt tādas figūriņas un uzņemt multiplikācijas. Vai nodarbojaties ar to sen?
Ideja parādījās šī gada pavasarī. Toreiz radās vēlme taisīt dzīvnieku figūras, kas būtu tuvas anime stilam un jēdzienam kawaii ("mīlīgs, jauks" japāņu valodā). Gribēju tās taisīt pēc iespējas vienkāršākas, minimālistiskas, taču pie tam panākt, lai tās izraisītu smaidu. Vienā brīdī sapratu, ka rezultāts nav īpaši labs, ka vispirms jāiemācās taisīt sarežģītas, detalizētas lietas, pašai mazliet jākļūst par japāni, jāiepazīst anime gars, lai vēlāk jau intuitīvi varētu pareizi izvietot sejā acis un muti un panāktu vajadzīgo efektu.
Tāpēc sāku pētīt Hajao Mijadzaki slavenās multenes un taisīt to varoņus. Kad man parādījās cilvēku figūriņas, daži cilvēki izteica vēlmi, lai es tādā stilā izveidotu viņu figūriņas kāzu tortei. Citi vienkārši gribēja kāda cilvēka portretu dāvanai. Daži pasūta savu mīluļu figūriņas.
Ideja izveidot mūsu puišu figūriņas ienāca prātā, kad viņi devās savā ceļojumā uz Sibīriju, un Vaļa kādā no saviem komentāriem pajokoja, ka "būtu vajadzējis pasūtīt mūsu attēlus Nadjai." Vairs neatceros, kam joks bija domāts un par ko tas bija, taču ierosināju tā izdarīt. Pats par sevi saprotams, es saprotu, ka tas jāizdara nevis pēc pasūtījuma, bet gan dāvanā, jo puišiem ir daudz sekotāju, un zināmā mērā es viņus izmantoju pašas reklāmai. Taču tas nav mērķis, drīzāk gan patīkams bonuss, jo šī nodarbe patiesībā ir ļoti darbietilpīga, lai arī izskatās vienkārši.
Tāds amatieru video, iespējams, ir veids, kā sekmīgāk demonstrēt figūriņas, palepoties ar savu darbu. Varbūt tas ir veids, kā ienest jautrību ikdienas darbā, kad tu stundām ilgi katru dienu sēdi un kaut ko veido un lipini… Un te pēkšņi uzfilmē maziņu kino.
— No kā taisītas figūriņas? Kā jūs tās veidojat?
— Tā ir plastmasa no Korejas, ļoti viegla. Piemēram, 5 cm augsta figūriņa sver ne vairāk kā 10 gramus. Pie tam plastmasa nav toksiska. Man tas ir ļoti svarīgi, jo esmu jutīga pret mazāko ķīmiju. Plastmasa sacietē gaisā, un izstrādājums šķiet kā no gumijas taisīts.
— Vai sen pazīstat "Naivos ceļotājus"? Vai veidojāt, tā sakot, no dabas vai pēc fotogrāfijām?
— Sen pazīstu Alekseju un Valentīnu, ar Robertu iepazinos kopš ceļojuma sākuma. Figūriņām izmantoju fotogrāfijas, ko viņi publicēja braucienā. Pie tam nevis kuru katru fotogrāfiju, bet gan tās, kur viņi redzami trijatā, lai saglabātu viņu vienotības izjūtu. Centos izmantot dažas amizantas nianses, piemēram, Alekseju mūžīgi lamā par to, ka viņš nenēsā cepuri un staigā neaizpogātā vējjakā, bet Robertam teica, ka viņš līdzinās pareizticīgo priesterim. Par Vaļu neko tādu viņu publikāciju komentāros neieraudzīju, tāpēc izmantoju viņa pūkaino kapuci un austrumnieciskās acis. Tāpēc viņš iznāca gluži kā īsts sibīrietis. Manī pašā rit evenku asinis, tāpēc šis Vaļas tēls man ir ļoti tuvs.
Multiplikācijas otrajā sērijā "Naivie ceļotāji" klīst pa Sibīrijas taigu un, protams, sastop lāci. Taču izrādās, ka tas ir latviešu lācis, tāpēc mūsu drosmīgie varoņi nebēg prom un gatavojas intervēt ķepaini. Pie tam viņi demonstrē trikus gluži kā Holivudas kino. Turpinājums sekos.
