RĪGA, 28. decembris – Sputnik. Latvijas iedzīvotājiem šķiet, ka valsti nākamgad apdraudēs ekonomiskā lejupslīde, demogrāfiskās problēmas, kā arī bēgļi un patvēruma meklētāji, informē LETA, atsaucoties uz jaunākās "Baltic International Bank Latvijas barometra" aptaujas rezultātiem.
Jautāti, kādi trīs iekšējie un ārējie faktori visreālāk apdraudēs Latviju nākamgad, visbiežāk respondenti par tādiem atzina ekonomikas lejupslīdi (34%), demogrāfiskās problēmas (31%), bēgļus, patvēruma meklētājus (30%). Salīdzinoši bieži minēti arī slikta un neprasmīga valsts pārvalde (26%), nelegālie imigranti (22%) un korupcijas uzplaukums (21%).
Ārvalstu ekonomiskās sankcijas minēja 17% aptaujāto, tikpat arī uzskata, ka viens no draudiem Latvijai nākamgad ir "iedzīvotāju degradācija", piemēram, nevēlēšanās mācīties, strādāt un alkoholisms. 14% saskata draudus, ko izraisīs globalizācijas sekas.
Desmitā daļa aptaujāto starp reālākajiem draudiem Latvijai nākamgad minējuši ārvalstu militāras darbības, iebrukumu, tikpat nosaukuši arī terorismu, un 10% minējuši noziedzību.
Salīdzinājumā ar 2015. gadu šogad par draudiem biežāk uzskatīta ekonomikas lejupslīde, demogrāfiskās problēmas, neprasmīga valsts pārvalde, korupcijas uzplaukums, ārvalstu ekonomiskās sankcijas. Savukārt retāk minēti bēgļi, patvēruma meklētāji, nelegālie imigranti un terorisms.
Komentējot aptaujas rezultātus, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs atzina, ka nemaz nevajag rīkot aptaujas, lai uzzinātu, ko Latvijas sabiedrība uzskata par lielāko 2017.gada draudu. Viņaprāt, pietiek ieskatīties mediju virsrakstos. Pirms gada virsrakstos dominēja bēgļi, un sabiedrisko domu aptaujās lielākie draudi tika asociēti tieši ar nelegālajiem imigrantiem. Pašlaik mediji bieži raksta par ekonomikas lejupslīdi, un tieši tā nu ir kļuvusi par nākamā gada lielāko Latvijas draudu iedzīvotāju skatījumā "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījumā.
Krasnopjorovs nepiekrīt Latvijas iedzīvotāju ieskatam, ka nākamgad Latviju apdraudēs ekonomikas lejupslīde. Ekonomists skaidro, ka ekonomikas lejupslīde jau ir vakardienas notikums. Eiropas Savienības (ES) fondu plūsmu pārrāvums samazināja 2016. gada investīcijas un būvniecību par piektdaļu, kas automātiski iedzina valsti tehniskajā recesijā.
Viņaprāt, ir vērts satraukties tikai par lietām, kas ir būtiskas un kuras var mainīt. Viena no šādām lietām ir zema ekonomikas izaugsme ilgtermiņā.
Vienlaikus Krasnopjorovs atzīst, ka veicināt ilgtermiņa IKP pieauguma tempu ir grūts un nepateicīgs darbs – strukturālām reformām, piemēram, valsts pārvaldē, tieslietās, izglītībā un veselības aprūpē vienmēr kāds pretosies, bet panākumi nebūs jūtami uzreiz. Piemēram, dažas papildu procenta desmitdaļas pie IKP pieauguma tempa būs jūtamas vēlētāju naudas makos vien pēc dažiem gadiem.
Tomēr tieši no strukturālo reformu veikuma ir atkarīgs tas, vai dzīves kvalitāte Latvijā tuvosies Rietumeiropas standartiem vai arī mūsu valsts iestigs vidēju ienākumu slazdā, secina ekonomists.
"Baltic International Bank Latvijas barometrs" ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.
Jaunākā "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījuma aptauja veikta novembra pirmajā pusē. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1007 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Aptauju veic pētījumu centrs SKDS.
