RĪGA, 19. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Pagājšnedēļ Helsinkos notika Eiropas krievvalodīgo sabiedrību mediju sašķeltībai veltīta konference. Tas ir, vienkāršāk izsakoties, migrantu avīžu, žurnālu, televīzijas, radio un dažādu interneta redakciju problēmām. Runāts tika par dažādām lietām — par neatkarīgajiem krievu medijiem emigrācija, par Kremļa politikas atbalstu no krievvalodīgo emigrantu puses Vācijā, par krievu diasporām Anglijā un krievvalodīgajiem medijiem Somijā.
Krievijas cenzūru paturam prātā, Eiropā valdošos ierobežojumus — ne
Kā sarkans pavediens cauri pirmās dienas ziņojumiem ritēja runas par "Kremļa propagandu" un kontrpropagandas nepieciešamību. Ņemot vērā to, ka neviena Krievijas valsts mediju pārstāvja konferencē nebija, diskusija izskatījās vienpusēja.
Piemēram Francijas Grenobles un Alpu universitātes profesore Olga Broņņikova auditorijai pastāstīja, kādas problēmas ir saistītas ar "Krievijas valsts cenzūru" neatkarīgajos Krievijas medijos. Kā piemēru viņa minēja interneta portālus grani.ru un Meduza un īsumā pastāstīja, kā viņi cīnās ar aizliegumiem.
Atmiņā atausa stāsts par Sputnik aizliegumu Latvijā un telekanāla "Rossija" translācijas aizliegumu uz sešiem mēnešiem. Ja nu pēkšņi esat aizmirsuši, atgādināšu, ka interneta portāla, ko jūs pašlaik apmeklējat, darbību Latvijas varas iestādes ir aizliegušas. Tāpēc ziņojums par cenzūras apkarotājiem mani ļoti ieinteresēja. Galu galā, cenzūra cīnās ar mani.
Olga Broņņikova pavēstīja, ka Roskomnadzora aizliegtais portāls grani.ru nepārtraukti maina "spoguļus", tādēļ zaudē auditoriju. Arī Sputnik Latvijā saskārās ar līdzīgu problēmu: to bloķēja domēna zonā.lv, taču pēc pārejas domēna zonā.com Sputnik auditorija pat pieauga. Aizliegums kļuva par lielisku reklāmu.
Nav gadījies arī dzirdēt, ka Latvijas kabeļtelevīzijas operatoriem būtu radušās problēmas ar telekanāla "Rossija" pārdošanu. Neskatoties uz telekanālu milzīgo konkurenci, skatītāji ir gatavi maksāt par šo kanālu, un "Rossija" auditorija Latvijā ir milzīga.
Ko tad jūs gribat? Labi izstrādāts produkts vienmēr ir pieprasīts. Negribu apgalvot, ka visas Latvijas ierēdņu pretenzijas pret telekanālu būtu pavisam nepamatotas. Tomēr telekanāla programmas ir interesantas, tās labprāt skatās, un aizliegums tikai pastiprina interesi.
Vācija Putina ietekmē
Ļoti interesantu ziņojumu sniedza Saporo universitātes starptautiskais zinātniskais līdzstrādnieks Nikolajs Mitrohins. Viņš izpētījis krievu emigrantu kopienas Vācijā (Vācijā dzīvo 4 miljoni krievu emigrantu) un secinājis, ka lielākā daļa krievu tautiešu oficiālo dalībnieku ir pieklājīgi ļautiņi. Taču sociālajos tīklos izveidotajās emigrantu grupās miermīlīgi sadzīvo tādi "kārtīgiem" pilsoņiem neraksturīgi noskaņojumi kā islāmofobija, Putina atbalsts, vēlme fotografēties ar ieročiem.
Tāpat kā citi referenti, Mitrohins runāja par "Dzimtenes iedomātā tēla" fenomenu un migrantu objektivitātes trūkumu. Viņš skaidroja, ka Kremļa iespaids uz tiem, kas bēguši no tā varas, ir ļoti liels, un norādīja, ka aptuveni 200 krievvalodīgo karavīru no Vācijas devušies karot uz Donbasu. Tas viss ļoti satrauca referentu, nerunājot jau par auditoriju. Kā pretoties Kremļa propagandai? Šo jautājumu uzdeva gan referenti, gan zāle.
Sputnik korespondents pajautāja Mitrohinam, kāda ir atšķirība starp "proputiniskajiem" un "antiputiniskajiem" marginālajiem Vācijas iedzīvotājiem. Mitrohins pavēstīja, ka, sak, Vācijā "proputiniskie margināļi" ir manāmāki, dibina mikropartijas un pulcē mītiņus, kuros piedalās pat 1000 cilvēki, taču tāda mēroga "antiputiniskos margināļus" viņš nav redzējis.
Grūti teikt, ko Mitrohins nodēvētu par "proputiniskajiem margināļiem" Latvijā, taču daudzi latvieši šādu apvienību kategorijā iekļautu partiju "Par dzimto valodu". Tās dibinātāju vidū ir arī nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans, kurš savulaik politisku apsvērumu dēļ izraidīts no Krievijas un sagādājis Kremlim tikpat lielas galvassāpes, kā viņa politiskie pretinieki Latvijā. Tātad naktī "visi kaķi ir pelēki".
Krievu migranti Eiropā
Publikas uzmanībai tika piedāvāti arī iespaidīgi krievvalodīgajām diasporām veltīti pētījumi.
Izrādās, eksistē "digitālā" diaspora, tas ir, diaspora, ko vieno nevis personīgās tikšanās, bet gan sakari internetā. Ir "nejaušā" diaspora — krievu apvienība valstī, kurp neviens no viņiem nav emigrējis, bet gan izrādījušies PSRS sabrukuma rezultātā. Cilvēks dzīvoja savā dzimtenē un — hop! — pēkšņi nokļuva svešumā. Digitālās un nejaušās diasporas pārstāvju izturēšanās atšķiras no īsto migrantu diasporu pārstāvju uzvedības. Tomēr gan vieniem, gan otriem raksturīgs "no jauna izdomātās dzimtenes" fenomens, kura veidošanā liela loma piešķirta televīzijai.
Kā bez maksas "nopirkt" lasītāju un skatītāju
Godīgi sakot, galvenais jautājums, ko diskusiju dalībnieki uzdeva viens otram: "Kā pretoties krievu medijiem?" manī radīja īpašu nepatiku — tas bija pārāk acīmredzams. Jebkurš migrants ir patērētājs. Ja ir iespēja izvēlēties, viņš izvēlēsies kvalitatīvu produktu. Ļoti reti Migrantu preses rīcībā gadās resursi, kas dāvā iespēju konkurēt ar Krievijas medijiem. Krievijas plašsaziņas līdzekļi ārzemēs pagaidām piekāpjas tikai no vietējo ziņu sniegšanas viedokļa. Taču arī pie tam Krievijas pašreizējais iespaids uz krievu migrantiem ir milzīgs, pateicoties kabeļtelevīzijas kanāliem un interneta vietnēm. Izglītotu cilvēku spriedelēšana par to, kā bez maksas izskaidrot migrantiem, ka Eiropas valstu viedoklis ir pareizāks, izraisīja tikai līdzjūtību.
Dzīvoju pie Eiropas un Krievijas kultūru robežas, tāpēc redzu, kā karo abu pušu mediji. Tādā atmosfērā zūd ticība visiem, taču priekšroka tiek dota nevis ticamākajam (visi mediji atļaujas izmantot propagandas metodes), bet gan interesantākajam resursam.
Konferencē, kas šķietami bija veltīta krievvalodīgo migrantu sašķeltajai mediju telpai, bet patiesībā — Krievijas propagandas apspriešanai, tika izmantots tāds daudzums propagandisku šablonu, demonstrēta "komisāru" cienīgs zināšanu trūkums ("pareiza" izpratne ir svarīgāka nekā būtība) un vienpusējs viedoklis, ka nevarēju ne aizklausīties.
Negribu līdzināties referentiem un mālēt melnā krāsā visus: daļa referentu bija objektīvi neitrāla un propagandas jautājumus neskāra vispār — viņi runāja tikai par kultūru starpību, par to, kā organizēta migrantu pasaule. Taču bija arī tādi, kuri "cīņā ar Kremļa drakonu" paši pārvērtās par drakoniem. Tādas metamorfozes bija atbaidošas un nepatīkamas. Pret Krievijas presi paustajā kritikā bija saskatāmas objektivitātes pazīmes, taču no pašas objektivitātes nebija ne smakas. Tikai pašas konferences atšķirīgā organizācija liecināja — tā notikusi Eiropā.
