RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka pie iebrauktuves mikrorajonā kāds entuziasts uzkāris apsveikumu. "Laipni lūdzam Bolderājā!" — vēsta ar krāsu uz dzelzs plāksnes uzkrāsotais uzraksts. Varas iestādēm ar to nav ne mazākā sakara. Apsveikums izskatās mazliet biedējoši, taču vienlaikus valdzina. Tajā jūtams kaut kas neformāls.
"Asiņains" imidžs
Bolderāja nav prestižs rajons. Noziedzības līmenis šeit gan nav augstāks kā, teiksim, Pļavniekos un Purvciemā, taču cilvēku apziņā Bolderāja tik un tā ir viens no Latvijas galvaspilsētas "kriminālajiem" perēkļiem, tāpat kā slavenā Maskavas forštate. Iespējams, tā noticis tāpēc, ka asiņainākie noziegumi notikuši Bolderājā — statistika liecina, ka šeit notikušas visīstākās traģēdijas.
Piemēram, 2008. gadā divi jaunieši iedzēra kopā ar paziņu — policistu. Viens no puišiem palūdza kārtības sargam Makarova pistoli, lai pašaudītos. Policists ieroci iedeva. Pirmo šāvienu jaunietis raidīja debesīs, taču pēc tam visas pārējās lodes trāpīja policistam. Tāpat vien. 2014. gadā iedzeršanas laikā ar cirvi tika nogalināts 36 gadus vecs vīrietis. Aizdomās turamais mēģināja noslēpties suņa būdā, taču policija viņu ātri vien atrada: noziedznieku nodeva asiņainās pēdas, kas veda tieši pie būdas.
Alkohols kļūst par iemeslu lielākajai dalai noziegumu Bolderājā, tomēr gadās arī izņēmumi.
Piemēram, šī gada jūlijā policija aizturēja noziedznieku grupu — četri cilvēki tika turēti aizdomās par 40 gadus veca vīrieša noslepkavošanu. Izmeklētāji noskaidroja, ka bandu izveidojusi sieviete, kas gribējusi atriebties nogalinātajam par agrāku aizvainojumu. Vīrietim bija pārgriezts kakls, un viņa līķis bija pamests Daugavgrīvas ielā.
Bolderājā izdarīti dažādi noziegumi. Divi puiši gāja bojā, mēģinot uzspridzināt bankomātu: gāzes balons, ko viņi plānoja izmantot kā spridzekli, detonēja tieši puišu rokās. Kādu jaunieti, kurš bārā centās aizstāvēt meiteni, nodūra tieši viņas acu priekšā…
Lūk, kā avīze "Čas" aprakstīja Bolderāju 2002. gadā: "Labi zināms, ka pēc pusnakts Bolderāja nelīdzinās Brodvejam: tur nekursē sabiedriskais transports, un ielas kļūst tukšas. Taču Kaņepju ielas rajons, kurp mums ieteica doties informators, bija pavisam kluss. Visapkārt augstas sētas, pagalmi ar ķēdes suņiem. Dažkārt paiet garām kāds aizdomīgs tips. Un milzum daudz sīku veikaliņu."
2005. gadā tā pati avīze "Čas" par Bolderāju izteicās vēl skarbāk: "Bolderāja ir dīvaina vieta. Daudzus gadus šeit ir bijis īpaši kriminogēns rajons. Policija nespēja tikt ar to galā, jo noziedzībai bija "sociālas saknes". Pirms pāris gadiem varas iestādes atrada izsmalcinātu izeju — novāca policijas iecirkni. Tas līdzēja — pēc tam reģistrētā noziedzība gandrīz pazuda. Tā nu Rīgas varas iestāžu acīs problēma bija atrisināta uz visiem laikiem. Nav jau arī brīnums — nezinu nevienu politiķi, kurš dzīvotu Silikātu ielā, tāpat kā nav gadījies dzirdēt par to, ka kāds IeM ģenerālis jautrā prātā pēc pusnakts pastaigātos starp Masīviem un Tirgu.
Avīze publicē asinis stindzinošus vietējo iedzīvotāju stāstus: pārdozēšana diskotēkās, naksnīgi uzbrukumi, sievietes, kas baidās vakarpusē vienas atgriezties mājās, nav nekādas jēgas iet uz policiju…
"Ar to, ka mans dēls pīpē zālīti, esmu jau samierinājies. Kā lai es viņu kontrolēju? Viņš atnāk no skolas, paēd un tūlīt pazūd uz ielas. Galvenais — lai tik heroīnu nesāktu lietot. Pie mums katru vakaru zombiji izlien uz ielas… Mans dēls arī reiz pa galvu dabūja, atnāca asiņains. Smadzeņu satricinājums. Labi, ka vismaz nenodūra. Atņēma piecus latus vai cik nu tur bija," — avīzei stāstīja 40 gadus vecais taksometra šoferis Valērijs. Tolaik viņa dēlam bija 15 gadi…
Vēl viena Bolderājas problēma — klaiņojošie suņi. Viņi staigā apkārt baros un terorizē vietējos iedzīvotājus. 2014. gadā rajona iedzīvotāji uz ielām bieži ievēroja nogalinātus kaķus. Pēc tam suņu bari pievērsās cilvēkiem. Programma "Kriminal+" stāstīja, ka vietējo iedzīvotāju, kura izgājusi pastaigāties ar bērnu, ielenkuši četri lieli suņi. Pie tam tikai dienu iepriekš suņi nokoduši viņas kaķi, ko saimniece izlaidusi uz ielas. Tagad suņi tik tikko nav uzbrukuši viņai pašai — par laimi, suņus kaut kas izbiedējis, un dzīvnieki aizbēguši.
Arī ārzemniekiem Bolderājā nācies saskarties ar īpašu attieksmi. Pagaidām gan traģēdijas nav notikušas, toties skandālu izcēla taksists, kurš pieprasīja 300 latus par vāciešu grupas aizvešanu no Bolderājas uz Rīgu. Vācieši atteikušies, un taksists piedraudējis saņemt vienu no pasažierēm ķīlniekos. Ārzemnieki samaksājuši prasīto summu un vēlāk griezušies policijā. Taksists tūlīt pat atdevis spītīgajiem klientiem 271 latu. Viņš paskaidroja, ka taksometra skaitītājs aprēķinājis tikai 29 latus, bet tūristiem neesot bijis sīkas naudas, tāpēc viņi brīvprātīgi samaksājuši viņam trīs simtus.
Dažam arī Bolderājā ir paradīze
Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka arī 2016. gadā situācija rajonā nav īpaši mainījusies. Protams, daudzi vietējo kiriminālo aprindu pārstāvji pārvākušies uz ES valstīm, taču viņu vietā stājas citi — jauni un pārdroši. Daļēji ar to izskaidrojamas arī nekustamo īpašumu cenas rajonā: speciālisti stāsta, ka sērijveida dzīvokļi Bolderājā ir 1,5 reizes lētāki nekā tādā pašā namā, piemēram, Teikā.
Jāsaka gan, ka dažam labam arī dzīvoklis Bolderājā ir īsta debesu dāvana. Kurdu bēgļi — Tariku ģimene pēc ilgiem meklējumiem tikai šeit noīrējuši trīsistabu dzīvokli sev un saviem bērniem.
"Mēs lūdzām Dievu, lai darījums notiktu. Kas var būt labāks par dzīvi gandrīz jūras krastā!" — apgalvoja bēgļi.
Dzīvokli Rīgā viņi meklējuši vairākus mēnešus — neviens nepiekrita ar pieņemamiem noteikumiem izīrēt dzīvokli nesen atbraukušajiem bēgļiem. Visi prasīja lielu īres naudu vai atteicās, bīstoties no musulmaņiem.
Bolderājā sekmīgi dzīvo un strādā 15-kārtējā pasaules čempione dambretē sievietēm Zoja Golubeva. Jau vairāk nekā 10 gadus viņa māca bērnus spēlēt dambreti jauniešu centrā "Bolderāja". Nekādu diskomfortu dzīve Bolderājā viņai nerada, turklāt pati Zoja stāsta, ka viņai tur patīk.
Izeja pie jūras
Blogeris Varandej ir sīki izpētījis daudzus Rīgas rajonus. Viņš Bolderāju dēvē par "Rīgas pavadoni" un salīdzina ar Jūrmalu. Patiešām, Bolderāja it nemaz nav raksturīga Rīgai. Rajons atrodas pavisam nomaļus un ved tieši pie jūras. Starp citu, par Latvijas galvaspilsētas daļu tas kļuvis tikai 1924. gadā — agrāk tā bija Rīgas piepilsēta.
Viena no ievērības cienīgajām vietām šeit ir Daugavgrīvas cietoksnis. 2008. gadā tas svinēja savu 400. jubileju.
Portāls Pribalt.info stāsta, ka agrāk Daugavgrīvas cietoksnis atradies Daugavas labajā pusē, taču upes vecā gultne apsīkusi, un cietoksnim nācies "pārvākties". 1608. gadā vietā, kur Buļļupe ietek Daugavas jaunajā gultnē, zviedru grāfs Mansfelds uzcēlis četrstūrainu nocietinājumu. Tas kļuvis par pirmo nākamās citadeles ēku, kuras būvdarbiem izmantoti vecā cietokšņa materiāli.
"Tiesa, skandināvus no Noimundes drīz padzinuši poļi. Tomēr 1628. gadā zviedri atgriezušies un nepilna gadsimta laikā līdzās uzbērumam uzcēluši īstu cietoksni ar sešiem frontālajiem bastioniem, ūdens grāvjiem, akmens eskarpiem, raveliniem, kazarmām, segtiem gaiteņiem un pulvera pagrabiem," — raksta Pribalt.info.
Krievijas impērijas laikos cietokšņa centrālajā daļā bija cietums. Daugavgrīvā bija ieslodzītas pazīstamas personības, piemēram, gāztais imperators Ivans VI, kurš valdīja tikai vienu gadu un 16 dienas. Šeit nebrīvē cieta arī viņa vecāki: Braunšveigas Antons Ulrihs un Anna Leopoldovna.
1873. gadā līdz Bolderājai tika izbūvēts 17 kilometrus garais Rīgas-Bolderājas dzelzceļš. 1852. gadā to ar Rīgu saistīja arī pirmā sabiedriskā telegrāfa līnija — visgarākā Ziemeļeiropā.
Padomju laikā te bija slepens Baltijas flotes militārais objekts: cietoksnī remontēja kuģus, tam bija mīnu traleris un divas zemūdenes. Šodien padomju bāzes vietā strādā speciālisti no NATO — te ir viena no Latvijas Jūras kara spēku apakšvienībām.
Daudzi rīdzinieki ir iemīļojuši Bolderājas pludmali. Jauki iekārtotā tīrā pludmale ir lieliska Jūrmalas alternatīva. Pludmale pat saņēmusi Zilo karogu — staptautisko balvu, ko piešķirt pludmalēm un ostām, kurās ūdens atbilst augstiem kvalitātes standartiem.
…Protams, Bolderāja ir smags rajons. Man šķiet, tas ir salīdzināms ar grūti audzināmu pusaudzi. Bolderāja ir dumpīgs strādnieku rajons, taču arī tam ir savas īpatnības, grūti izcīnīta, ilga vēsture. Daudzi cilvēki šeit nespēj dzīvot, taču tie, kas paliek Bolderājā, ar laiku to iemīļo. Mīlestība gan ne vienmēr rod atbildi. Gadās, ka tā nes ne tikai prieku, bet arī ciešanas.
