RĪGA, 17. oktobris – Sputnik. Pirmdien Ādažu poligonā sākas starptautiskās militārās mācības "Sudraba bulta". Tajās piedalīsies vairāk nekā trīs tūkstoši karavīru no Baltijas valstīm, ASV, Kanādas, Vācijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Rumānijas.
Valsts Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka manevri organizēti ar mērķi pilnveidot aizsardzības operāciju plānošanas un izpildes iemaņas, kā arī Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar sabiedrotajiem.
Mācībās tiks apgūta Apvienotā štāba komandpunktu un vienību koordinācija gan ikdienas darbā, gan manevru gaitā.
Mācības ilgs līdz 31. oktobrim.
Aktivitātes pastiprināšanās
Pēdējos gados Latvija arvien vairāk piedalās gandrīz visās reģionālajās alianses militārajās mācībās, piemēram, nesenajos plašajos manevros Flaming Thunder Lietuvā augstā, kurās piecu NATO valstu karavīri un mīnmetēji no Ukrainas apguva uguns atbalsta iemaņas.
ASV aizsardzības ministra vietnieks Roberts Vorks iepriekš paziņoja, ka ASV arī turpmāk aktīvi organizēs militārās mācības Latvijā un alianses austrumu flangā. Viņš piebilda, ka ASV plāno papildu militārās brigādes dislokāciju Eiropā.
Alianses samitā Varšavā jūlijā dalībvalstis pieņēma lēmumu par nebijušu militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropas un Baltijas reģiona valstu teritorijā. No nākamā gada janvāra Polijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiks dislocēti četri bataljoni – aptuveni 1200 karavīri katrā valstī.
Bailēm lielas acis
Savas darbības NATO vēl joprojām nenogurstoši aizbildina ar draudiem no Krievijas puses. Krievijas valdība uzsver, ka valsts nav ieinteresēta panākt situācijas eskalāciju ne Baltijas reģionā, ne arī citviet, taču ir gatava sniegt adekvātu atbildi draudiem Krievijas robežu tuvumā. Kremlis brīdināja, ka NATO austrumu flanga pastiprināšanās kaitēs drošībai reģionā un visā Eiropā.
Pie tam NATO pauž bažas par militārajām mācībām Krievijā. Piemēram, Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības, kurās piedalījās 700 cilvēki, un kompleksu "Iskander"dislokāciju Kaļiņingradas apgabalā Baltijas valstis nodēvēja par "karaspēka savilkšanu" pie reģiona robežām, turklāt Latvijas Nacionālie bruņotie spēki veica personālsastāva apziņošanu.
Krievijas Aizsardzības ministrija sniedza informāciju, ka raķešu karaspēki veic sagatavošanos, turklāt viens no "Iskanderiem" ar nodomu izvietots zem amerikāņu izlūkošanas mākslīgā pavadoņa orbītas, lai noskaidrotu kosmiskā aparāta darbības parametrus.
Par kādiem līdzekļiem
Latvijas 2017. gada budžeta projektā, kas pagājšnedēļ tika iesniegts Saeimā, norādīts, ka aizsardzības finansējums pieaugs par 98 miljoniem eiro un sastādīs 1,7% IKP.
Nākamgad tiks turpināta iesākto aizsardzības projektu realizācija, piemēram, NBS kājnieku brigāžu mehanizācija, izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības pilnveidošana.
2015. gadā valdība nolēma, ka aizsardzības budžets veidos 1,4% IKP, 2017. gadā — 1,7% IKP, bet no 2018. gada — 2% IKP, ko NATO pieprasa no alianses dalībvalstīm.
