RĪGA, 15. oktobris — Sputnik. Krievija izvērsusi veselu slepeno ekonomisko un politisko pasākumu kampaņu, lai ietekmētu piecu Centrālās un Austrumeiropas valstu valdības. To starpā ir arī Latvija, teikts amerikāņu analītiskā centra ziņojumā, kas publicēts 13. oktobrī. Par to informē aģentūra LETA, atsaucoties uz Reuters.
Slepenā ietekme
Ziņojums ieguvis nosaukumu "Kremļa stratēģijas rokasgrāmata: Izpratne par Krievijas ietekmi Austrumeiropā un Centrāleiropā". To sagatavojis Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS) sadarbībā ar Sofijā bāzēto Demokrātijas pētījumu centru (CSD).
Pēc ziņojuma autoru domām, Krievija cenšas "diskreditēt liberālās demokrātijas modeli un vājināt transatlantiskās saites". Šim nolūkam Maskava cenšas iekarot dominējošas pozīcijas Centrālās un Austrumeiropas enerģētikas tirgū, nostiprināt savu stāvokli citos ekonomikas sektoros, kā arī traucē korupcijas apkarošanas pasākumu veikšanu.
Analītiķi uzsver, ka Krievijas augošajai ietekmei visvairāk pakļauta Bulgārija, Ungārija, Latvija, Serbija un Slovākija.
"Zināmās valstīs Krievijas ietekme kļuvusi tik visaptveroša un endēmiska, ka tas apdraud nacionālo stabilitāti, kā arī valsts rietumniecisko orientāciju un eiroatlantisko stabilitāti," — teikts ziņojumā.
Kāda tad ir ietekme
Viens no pētījuma autoriem, bijušais ASV Valsts departamenta līdzstrādnieks, kurš nevēlējās nosaukt savu vārdu, pastāstīja, ka Krievija patiešām cenšas iegūt noteiku ietekmi Eiropas valstīs, taču piebilda, ka Baltais nams esot aizliedzis publiski apspriest Krievijas naidīgās darbības.
"Krievi ir iesaistīti ilgstošā kampaņā, lai atgūtu to, ko Putins uzskata par viņu likumīgo buferzonu Austrumeiropā, nolūkā graut ne tikai NATO un ES, bet arī abu institūciju demokrātiskos pamatus," — aģentūrai Reuters paziņoja tās sarunbiedrs.
Pētījumā uzskatītas vairākas Krievijas lietotās metodes, ar kuru palīdzību tā cenšas ietekmēt Austrumeiropas valstu politiķus, piemēram, tādi "megadarījumi" kā kontrakts 12,2 miljardu eiro vērtībā par divu jaunu kodolreaktoru būvniecību Ungārijā vai uzņemēju atbalsts, kuri, saņemot politiskus posteņus, popularizē Maskavas intereses.
Pētījuma autori uzskata, ka Krievijas ietekmei visvairāk pakļauta Bulgārija, kur laikā no 2005. līdz 2014. gadam Krievijas ekonomiskā klātbūtne sastādījusi aptuveni 22% IKP.
Krievijas ietekmes izskaušanai Centrālajā un Austrumeiropā ieteikts atjaunot amerikāņu atbalsta programmas ar mērķi nostiprināt vietējās valdības.
Vainojama visos punktos
Aģentūra Reuters norāda, ka ziņojuma publikācija sakrīt ar agrāk neredzētām diskusijām par to, vai Krievija cenšas ietekmēt prezidenta vēlēšanu gaitu ASV, kas notiks 2016. gada 8. novembrī. ASV jau vairākkārt apsūdzējusi Krieviju visdažādākajos kiberuzbrukumos, kā arī par Hilarijas Klintones elektroniskās sarakstes publikaciju, taču konkrēti pierādījumi, kas apliecinātu Krievijas struktūru saikni ar minētajiem notikumiem, nav iesniegti.
Taču tas netraucēja ASV valdībai apsūdzēt Krieviju. Ilgu laiku ASV oficiālās amatpersonas izvairījās no šīs tēmas, tomēr nesen Baltais nams publiski informēja, ka Krievija vainojama ASV Demokrātiskās partijas pasta servera uzlaušanā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins noraidīja šīs apsūdzības, un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka ASV naidīgā attieksme pret Maskavu pēdējā laikā krasi pieaugusi.
Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka centieniem apsūdzēt Krieviju par agresīvām darbībām pret NATO nav ne mazākā pamata. Diplomāts uzsvēra, ka Ziemeļatlantijas alianse turpina tuvoties Krievijas robežām, pie tam izvietojot militāro infrastruktūru Austrumeiropas valstīs.
