RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Maskavas un Vašingtonas attiecībās notikušas ievērojamas izmaiņas, ASV sper agresīvus soļus, kas skar Krievijas nacionālās intereses un apdraud valsts drošību, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā "Pirmajam kanālam", ziņo Sputnik Igaunija. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka ar Krieviju saistītās Amerikas Savienoto Valstu politikas pamatā pašlaik ir agresīva rusofobija.
"Runa ir nevis par retorisku rusofobiju, bet gan par agresīviem soļiem, kas patiešām skar Krievijas nacionālās intereses un apdraud valsts drošību," – pavēstīja Lavrovs.
Diplomāts atgādināja, ka runa ir par NATO un tās militārās infrastruktūras tuvošanās Krievijas robežām, amerikāņu smagā bruņojuma, Ziemeļatlantijas aviācijas, PRA izvēršana, pie tam tās segmentā Eiropā un Āzijā pa Krievijas un tās sabiedroto robežu perimetru.
"Protams, sankcijas ir nedraudzīgu, es pat teiktu – naidīgu darbību izpausme," – piebilda Lavrovs.
Viņš norādīja, ka Maskava ir ilgi demonstrējusi "stratēģisko pacietību", reaģējot uz Vašingtonas darbībām, taču tagad Maskavas un Vašingtonas attiecībās notikušas būtiskas izmaiņas.
"Atklāti sakot, mēs ilgi demonstrējām to, ko amerikāņi dēvē par "stratēģisko pacietību", jo attiecību pasliktināšanās vienpusējā kārtībā no amerikāņu puses sākās ilgu laiku pirms Ukrainas. Mēs uz to norādījām," – informēja ministrs.
Pēc Lavrova domām, ASV ir aizvainota uz Krieviju, ņemot vērā to, ka Vašingtona pamazām apzinās tās visvarenības galu. Ministrs uzskata, ka rietumvalstīm šis process ir ļoti sāpīgs, jo kopumā Rietumi gadsimtiem ilgi ir valdījuši pār pasauli.
"Iespējams, viņu cerības uz to, ka Krievija pēc 1992. gada un pat mazliet agrāk, atvainojiet par žargonu, "viņiem ir kabatā", protams, ir beigušās ar paģirām ne tāpēc, ka mēs viņiem gribējām iezāģēt, bet gan vienkārši tāpēc, ka mēs gribējām, lai mūsu valsts būtu patstāvīga, dzīves cienīga, tāda, ar kādu mēs gribētu lepoties," – stāstīja Lavrovs.
Sīrijas jautājums
Par situācijas noregulēšanu Sīrijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paskaidroja, ka Krievija turpinās darbu šajā jautājumā un ir atvērta sadarbībai ar ASV, pat neskatoties uz to, ka Vašingtona ir izraudzījusies visai abstraktu iemeslu, lai lauztu vienošanos ar Maskavu.
"Tieši tādēļ, ka viņi (ASV – red.) uz "Kastello" ceļa neizpildīja savas saistības no opozīcijas spēku atvilkšanas viedokļa, amerikāņi acīmredzot nolēma, ja nu ne gluži aizcirst durvis, bet paziņot par vienošanos laušanu vai apturēšanu. Viņi tā pacentās apspēlēt to, kas viņiem bija iznācis," – teica Lavrovs.
Viņš atgādināja, ka nekas nav iznācis konkrēta iemesla dēļ: apņēmās par pusotru kilometru atvilkt opozīciju, taču atkāpās tikai valdības karaspēks, toties opozīcija tūlīt pat centās ieņemt tā pozīcijas.
"Taču viņi izvēlējās nevis konkrētu, bet gan abstraktu vienošanās laušanas iemeslu: saka, Krievija nevēlas apturēt karadarbību, kuras rezultātā cieš civilpersonas. Mēs pie tā esam pieraduši, tāpēc turpinām darbu," – piebilda Krievijas diplomāts.
Viņš pastāstīja, ka ASV valsts sekretārs Džons Kerijs apzvērējis, ka ASV neplāno saglabāt vai pasargāt no uzbrukumiem teroristisko organizāciju "Džabhat an Nusra", taču patiesībā grupējumu neaizskāra.
"Es vaicāju ASV valsts sekretāram Džonam Kerijam, vai šeit neslēpjas kāda slepena iecere saglabāt teroristisko organizāciju un pasargāt no uzbrukumiem, lai pēc tam kāda posmā padarītu to par galveno spēku Sīrijas prezidenta Bašara Asada gāšanai. Viņš zvērēja, ka tā nav, ka viņi karo pret to," – viņš atcerējās.
Ministrs atzīmēja, ka pēc tam, kad Ronalda Reigana administrācija radīja "Al Kaidu", bet Džordža Buša administrācija – ISIS, ļoti negribētos redzēt, kā Baraka Obamas administrācija ieiet vēsturē kā administrācija, kas nostiprinājusi un nodrošinājusi panākumus vēl vienai teroristiskai struktūrai ar nosaukumu "Džabhat an Nusra".
Lavrovs atgādināja, ka medijos nesen parādījusies informācija par to, ka Baltajā namā esot atskanējusi ideja uzbrukt Sīrijas armijas aerodromiem. Šajā jautājumā politiķis pavēstīja, ka jebkurš uzbrukums Sīrijas armijas objektiem būs rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, un gadījumā, ja atkārtosies uzbrukumi, ko ASV vadītās koalīcijas spēki veica pa Sīrijas armijas pozīcijām Deir ez Zorā, amerikāņiem nāksies savu rīcību paskaidrot citādi, ne tikai paziņot, ka, saka, tā esot bijusi vienkārši kļūda, atvainojiet.
Kiberdrošības jautājums un "Snoudena savervēšana "
Sergejs Lavrovs norādīja, ka ASV ir nepārprotami likušas saprast, ka nav ieinteresētas iesaistīties kopīgā cīņā ar kibernoziedzniekiem, lai arī valsts sekretārs apgalvojis savam kolēģim, ka konsultācijas šajā jautājumā esot "lieliska ideja".
Jau 2015. gadā Krievijas Ģenerālprokuratūra nosūtīja ASV Tieslietu ministrijai vēstuli ar lūgumu sadarboties cīņā pret kibernoziegumiem, un atbilde nav saņemta ilgu laiku, stāstīja Lavrovs. Viņš norādīja, ka, tiekoties maijā, atgādinājis Kerijam par ierosinājumu organizēt Krievijas un ASV konsultācijas par kibernoziedzības apkarošanu.
"Mēs taču arī nevēlamies, lai mūsu pilsoņi iesaistītos kibernoziegumos. Tas var pavērsties pret Krievijas Federāciju. Mēs nevēlamies nodarīt jebkādu kaitējumu arī citām valstīm," – paskaidroja Lavrovs. "Viņš (Kerijs – red.) atzina, ka tā ir lieliska ideja, un teica, ka viņš to noteikti risinās," – piebilda Lavrovs.
Taču vēlāk šī ideja netika realizēta, jo ASV puse neizrādīja ieinteresētību.
"Galu galā ASV Tieslietu ministrija neatsūtīja nekādu atbildi, taču uz mūsu "uzstājību" mutiski pavēstīja, ka tāds pasākums viņus neinteresē. Lūdzu. Viņus interesē tikai, kā radīt "biedēkli, un pēc tam atteikties no konkrētu faktu apspriešanas," – pastāstīja Lavrovs.
Ministrs nosauca par "muļķībām" apgalvojumus par to, ka Krievija esot savervējusi bijušo amerikāņu specdienestu līdzstrādnieku Eduardu Snoudenu.
"Mēs darījām visu iespējamo, lai lokalizētu mūsu konfliktus (ar ASV). Kaut vai tas pats Magņitska likums. Jā, mēs bijām spiesti atbildēt. Pēc tam nāca absolūti nesaprotamais aizvainojums (manuprāt, pieaugušiem cilvēkiem tā nevajadzētu apvainoties) Snoudena dēļ. Mūs apsūdzēja, ka mēs viņu esot savervējuši, ievilkuši pie sevis. Tas ir tīrās muļķības, tas ir zināms visiem," – teica Lavrovs.
2013. gada jūnija sākumā Eduards Snoudens publicēja medijos informāciju par amerikāņu specdienestu programmām, kas ļauj izsekot cilvēkus visā pasaulē. ASV varas iestādes izvirzīja apsūdzības saskaņā ar trim pantiem, turklāt katrs no tiem nosaka brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.
Snoudens bēga no ASV uz Honkongu, no turienes viņš 2013. gada 23. jūnijā ieradās Maskavā. Krievija piešķīra viņam patvērumu uz vienu gadu ar noteikumu, ka viņš pārtrauks pret ASV vērsto darbību. 2014. gada 1. augustā Snoudens saņēma termiņuzturēšanās atļauju uz trim gadiem, kas dod iespēju ceļot pa Krieviju un doties arī uz citām valstīm.
