RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Cilvēktiesībām veltītajā EDSO sēdē Varšavā Krievijas delegācija aicināja atteikties no atšķirīgas pieejas, īstenojot mazākumtautību aizsardzības politiku.
Paaugstinātas migrācijas risku un terorisma draudu apstākļos vērojama starpnacionālo un starpreliģisko attiecību saasināšanās vairākās EDSO dalībvalstīs, savā uzrunā atzīmēja Krievijas delegācijas pārstāvis, Federālās Tautu lietu aģentūras Nacionālās vienotības stiprināšanas un reliģiskā un nacionālā ekstrēmisma profilakses pārvaldes vadītājs Abdulhamids Bulatovs.
"Pie tam jaunās problēmas saskaras ar neatrisinātajām vecajām," – viņš atgādināja.
Baltijas piemērs
"Attiecībā uz vairākām ES dalībvalstīm, piemēram, Latviju un Igauniju jāsaka, ka tur jau divus gadu desmitus saglabājas masveida nepilsonība un vairāki simti tūkstošu cilvēku pakļauti diskriminācijai no dzimtās valodas lietošanas viedokļa, pieņemot viņus darbā un saņemot izglītību," – uzsvēra Bulatovs.
Šīs iedzīvotāju kategorijas informācijas lauks tiek sašaurināts, aizbildinoties ar cīņu pret tā saucamo Krievijas propagandu, viņš piebilda.
"Tiek izmantotas dažādas metodes, tostarp krievvalodīgo kanālu retranslācijas ierobežojumi vai to iekļaušana maksas pakalpojumu kategorijā, kā arī sodu piespriešana cīņai ar kaut kādu kaimiņvalsts dezinformāciju," – atgādināja Bulatovs.
Viņš atzīmēja, ka piemērs par krievvalodīgo mazākumtautību nav nejaušs: ar līdzīgām problēmām Lietuvā saskaras poļu mazākumtautība – tās pārstāvji saskaras ar grūtībām, kas saistītas ar izglītības iegūšanu dzimtajā valodā un tās izmantošanu topogrāfiskajos nosaukumos.
"Kā redzam, vecu problēmu ignorēšana noved pie konfliktu potenciāla paplašināšanās EDSO reģionā. Svarīgi ir atteikties no atšķirīgas pieejas, īstenojot mazākumtautību aizsardzības politiku, no dubulto standartu prakses, izvērtējot situāciju nacionālo minoritāšu tiesību laukā, un šo jautājumu politizācijas," – noslēgumā uzsvēra Abdulhamids Bulatovs.
