RĪGA, 16. septembris — Sputnik. Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Likumā par vārda uzvārda un tautības maiņu. Deputāti piekrita Saeimas Juridiskās komisijas ierosinājumam atteikties no normas, kas ļauj nomainīt tautības ierakstu dokumentos pret "latvietis".
Iniciatīvu ierosināja paši deputāti, kuri vēlējās palielināt latviešu skaitu valstī, piešķirot Latvijas pilsoņiem tiesības dokumentos saukties par latviešiem.
Grozījumi Likumā par vārda uzvārda un tautības maiņu paredzēja, ka Latvijas pilsoņi, kuri vismaz 15 gadus nodzīvojuši valstī, pārvalda valsts valodu augstākajā līmenī un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, var nomainīt tautības ierakstu dokumentos pret "latvieti". Taču pirms izšķirošā balsojuma Juridiskās komisijas locekļi negaidot atteicās no domas mainīt valsts nacionālā sastāva statistiku uz krievvalodīgo pilsoņu rēķina.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja, ka saņemti vairāki priekšlikumus atteikties no normas par iespēju par latvieti kļūt pilsoņiem bez latviskām saknēm.
"Neiztirzājot šāda priekšlikuma politiskos aspektus, ir arī virkne juridisku apsvērumu, kas mudina pārskatīt iepriekš atbalstīto principu. Ieklausoties Juridiskā biroja un deputātu argumentos, nolēmām aicināt Saeimu atteikties no otrajā lasījumā nobalsotās likuma normas," — paskaidroja Bērziņš.
Pirms doties brīvdienās deputāti divos lasījumos ar balsu vairākumu piekrita visiem grozījumiem Likumā par vārda uzvārda un tautības maiņu un jau no šorudens ikviens Latvijas pilsonis būtu varējis pasē un citos dokumentos lepni saukties par latvieti. Tomēr situācija ir mainījusies.
Lielākais absurds kopš 1918. gada
Debates šī likumprojekta jautājumā bija kaismīgas. Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības deputāti īpaši asi iebilda pret ideju dāvāt visu tautību Latvijas iedzīvotājiem saukties par laviešiem.
Ingrīda Rībena no VL-TB/LNNK lēmumu izbīdīt cauri Saeimai šos likuma grozījumus nosauca par absurdāko likumdevēju mēģinajumu visā parlamenta vēsturē no 1918. gada," — informēja LETA.
"Vai tiešām nav nekādu robežu?" — viņa pauda sašutumu.
Rībena ironiski ierosināja uzņemt vairākus miljonus imigrantu. "Pamācīsim latviešu valodu, un latvietis gatavs, nebūs vairs jārisina demogrāfijas problēmas," — izteicās politiķe.
Ar dziesmām un dančiem
Latvietis Ingmārs Līdaka (ZZS) pasmējās par to, ka krievs Andrejs Judins no "Vienotības" dejošot un dziedāšot, pierādot latviešu kultūras zināšanas, lai kļūtu par latvieti.
Savukārt Judins piezīmēja, ka nav iespējams pārbaudīt, cik lielā mērā cilvēks jūt savu piederību latviešiem.
"Tas ir pašidentifikācijas jautājums. Ja persona uzskata, ka ir latvietis, nevienam nav pamata apšaubīt viņa attieksmi," — paskaidroja Judins.
Daudzi deputāti norādīja, ka likuma grozījumi dotu iespēju Latvijas pilsoņiem ar nelatviskām saknēm demonstrēt latviešiem un Latvijas valstij savu atvērtību un veicinātu sabiedrības saliedētību. Šie argumenti tika ignorēti, un iespēja kļūt par latviešiem tika noraidīta.
