RĪGA, 19. septembris — Sputnik. Zviedrijā konstatēts Krievijas nestā apdraudējuma pieaugums, taču tā būtība tiek turēta noslēpumā, raksta zviedru avīze Dagens Nyheter, atsaucoties uz informāciju, ko sniedzis avots, kam pieejama militārās plānošanas un specdienestu informācija, ziņo RIA Novosti.
Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Zviedrijas bruņotie spēki pēc vairāku gadu prombūtnes atkal atgriezīsies Gotlandes salā Baltijas jūrā, turklāt ātrāk nekā bija plānots — nevis 2018. gadā, bet gan jau 2017. gada vasarā. Zviedrijas ārlietu ministrs Peters Hultkvists, komentējot šo lēmumu, uzsvēra, ka uzbrukums valstij nedraud.
"Draudu raksturs un būtība klasificēti kā pilnīgi slepeni un ir ārkārtīgi nozīmīgi no nacionālās drošības viedokļa. Tas nozīmē, ka to saturs nav izpaužams. Slepenība var tikt atcelta tikai ar valdības lēmumu. Informācijas avots Ministru kabinetā paziņoja Dagens nyheter, ka draudi no Krievijas puses ir pieauguši, taču to būtība nav zināma pat viņiem," — raksta izdevums.
"Kaut kas ir noticis izlūkošanas datu kopainā. Taču mēs, pilsoņi, nezinām, kas atgadījies. Toties mēs redzam efektu. Par to liecina armijas daļas ātra dislokācija Gotlandē," — izdevumam pastāstīja Lundas universitātes eksperts drošības jautājumos Vilhelms Agrells.
Zviedrijas ārlietu ministrs Peters Hultkvists atteicās sniegt komentārus par avīzes Dagens Nyheter publicēto informāciju.
Salā dislocētajā garnizonā būs iekļauta mehanizētā un tanku rota. Mehanizētās rotas sastāvā būs 168 karavīri un 15 transporta līdzekļi, kas šeit atradisies pastāvīgi. Tanku rotas sastāvā būs 120 cilvēki un 10 bruņumašīnas. Paredzēta īslaicīga tanku rotas dislokācija.