RĪGA, 30. maijs — Sputnik. Zviedrija, noslēdzot vienošanos ar NATO par militārā kontingenta izvietošanu, vēlējās sūtīt "iebiedēšanas signālu" Krievijai, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz avīzi Deutsche Wirtschafts Nachrichten.
Iepriekš Zviedrijas parlaments apstiprināja vienošanos, kas ļaus NATO izvietot ātrās reaģēšanas bruņotos spēkus valsts teritorijā un organizēt mācības. Līdz ar to Zviedrija ir atradusi iespēju tuvoties Ziemeļatlantijas aliansei, nekļūstot par tās dalībvalsti, informēja preses izdevums.
Līgums ar NATO ir vienošanās, kas vienkāršos operāciju un mācību norisi miera laikā vai atvieglos kopīgās darbības ārkārtas situācijā vai kara gadījumā. Agrāk valsts neiestājās nekādās aliansēs un palika malā militāru konfliktu gadījumā. Taču tagad, saskaņā ar Zviedrijas aizsardzības ministra vārdiem, karalistes drošības politikai ir "jāatbilst laikam", un valstij ir jābūt gatavai atvairīt iespējamās briesmas. Neskatoties uz to, ka ministrija uzskata par maz ticamu uzbrukumu no Krievijas puses, Zviedrija nepalaidīs garām iespēju "pabiedēt" Maskavu ar līdzdalību alianses pasākumos, secināja laikraksts.
NATO savu klātbūtni Austrumeiropā pamato ar "Krievijas draudiem". Agrāk alianses vadība ieteica izvietot Baltijas valstīs daudznacionālus bataljonus.
Krievija jau vairākkārt ir informējusi, ka tai nav nekādu agresīvu plānu ne Baltijas jūrā, ne arī kādā citā reģionā. Vienlaikus Maskava uzskata NATO papildu infrastruktūras pie tās robežām par apdraudējumu un sola spert atbildes soļus.
Maskavu satrauc arī NATO paplašināšanās politika. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievija veiks militāri tehniskus pasākumus pie ziemeļu robežām, ja Zviedrija izlems pievienoties aliansei.
"Ja Zviedrija nolems iestāties NATO, mēs nedomāsim, ka zviedri vēlas mums uzbrukt. To varu teikt tūlīt pat. Taču, ņemot vērā to, ka zviedru militārā infrastruktūra šādā situācijā pakļausies NATO visrpavēlniecībai, protams, mēs būsim spiesti pie savām ziemeļu robežām īstenot militāri tehniskus pasākumus un pieņemt, ka otrpus robežas ir militāri politiskais bloks, kas Krieviju uzskata par apdraudējumu un vēlas to apturēt," – norādīja Lavrovs.
Vienlaikus Krievijas ĀM vadītājs atzīmēja, ka jebkurai valstij ir tiesības pašai lemt, kādas drošības formas izvēlēties.
