Latviešu sabiedrību saviļņojis ieraksts, kas tika uzņemts ANO Bēgļu aģentūras kampaņas ietvaros ar sloganu "Mēs darītu tāpat!". Aizsardzības ministrija lūdza Ārlietu ministrijas iejaukšanos.
Ideoloģiski nepārdomātais videoklips un ārējā reklāma tiks demonstrēta no augusta līdz decembrim visās trīs Baltijas valstīs. Kampaņa pievērš uzmanību tam, ka mēs visi esam cilvēki, un bēgtu no valsts, ja apdraudēta būtu mūsu pašu un tuvinieku dzīvība, kā rīkojās, piemēram, bēgļi no Sīrijas, kurus mums visiem tagad viesmīlīgi jāizmitina Latvijā.
Šis apgalvojums ir licis sašust daudziem cilvēkiem, ir īpaši aizsardzības jomai tuvas sabiedrības aprindas. Piemēram, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons uzskata, ka ieraksts aizvaino Latvijas armiju un zemessardzi.
Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji tikai gaida iespēju bēgt no valsts. Pēc viņa domām, tas aizvaino Nacionālo bruņoto spēku karavīrus un it īpaši zemessargus, kuri brīvo laiku tērē mācībām, lai nepieciešamības gadījumā viņiem būtu viegli kaujā. "Tieši Latvijas iedzīvotāju griba aizstāvēt savu valsti noteiks to, ka mēs nekad nenonāksim situācijās, ka Latvijas iedzīvotājiem jādodas bēgļu gaitās," — Garisons paskaidro.
Viņu atbalstīja eirodeputāts, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Vēl vairāk, viņš paziņoja, ka iespējamajam pretiniekam (!) ir izdevīgi izplatīt viedokli par to, ka Latvija nav noteikti jāsargā.
Publiciste Elita Veidemane atrada kompromitējošu informāciju par Didzi Melbiksi, UNHCR reģionālās pārstāvniecības Ziemeļeiropā komunikācijas koordinatoru. Pirms diviem gadiem viņš savā lapā Twitter rakstīja: "Interesanti – cik daudzi, ja te sāktos reāls mahačs, ietu cīnīties? Es pie pirmās izdevības bēgšu un par to nemaz nekaunos.
"Tādi ir cilvēki, kuri aģitē par bēgļu uzņemšanu! Runājot par bēgļiem, publiciste meklē atbildi uz jautājumu: kāpēc jauni cilvēki, kuru dzimtenē notiek karš, "mūk" no mobilizācijas, nevis aizstāv savu valsti? Te nu, šķiet, ir ko iebilst bēgšanas pretiniekiem. Pirmkārt, labākajās jūtās aizvainoti, viņi nav pamanījuši, ka ar vieglu roku ir aizvainojuši veselu tautu. Sak, mēs nebēgsim kā sīrieši. Taču jāpatur prātā, ka karā Sīrijā gājuši bojā 300 000 cilvēku, un to vidū – 15 000 bērnu. Vai jūs, Garisona kungs, esat gatavs zvērēt, ka līdzīgos apstākļos stāvētu līdz galam kā alvas zaldātiņš, nevis saplaktu kā pārplīsusi gumijas pīlīte?
Otrkārt, mums jau ir bēdīgs precedents. Labi zināms, ka daudzi latvieši nav izturējuši arī vieglākus pārbaudījumus – nabadzības un bezcerības pārbaudījumus. Tie paši 300 000 Latvijas iedzīvotāji (daži pat min citu skaitli – 500 000) nav nogalināti. Pseidopatriotiskajā vārdu krājumā tam ir nosaukums – viņi ir dezertējuši no valsts. Viņi baidījās par savu paša un savu bērnu nākotni.
Tāpēc sloganu "Mēs darītu tāpat!" būtu labi pārveidot par "Mēs darījām tāpat!" vai "Mēs to izdarījām!".
SKDS nesenā aptauja liecina, ka 40% respondentu uzskata, ka nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties par Latviju ar ieročiem rokās. 44% aptaujāto atzina, ka nedarītu to. No viņiem 24% absolūti nebija gatavi upurēt dzīvību Latvijas labā.
Viena meitene divās ģimenēs
Nesen bēgļi, paši to nemaz nevēloties, pakļāva izsmieklam divus vadošos Latvijas izdevumus. Asredzīgs lasītājs ievēroja, ka "Latvijas avīzes" un "Ir" pirmajās lappusēs nofotografētas divas dažādas bēgļu ģimenes, kurās redzama… viena un tā pati meitene, turklāt vēl vienā un tajā pašā apģērbā.
Pārsteigtie lasītāji rakstīja par šo atklājumu. Galu galā žurnāls "Ir" paskaidroja, ka uz viņu izdevuma vāka meitene vārdā Lara sēž līdzās savai īstajai ģimenei, bet "Latvijas Avīzes" fotogrāfijā viņa nokļuvusi nejauši.
