Rīga, 25. augusts – Sputnik, Jeļena Kirillova. Laikā no 17. Līdz 19. augustam Jūrmalā norisinājās viena no vērienīgākajām starptautiskajām konferencēm Baltijas valstīs – telekomunikāciju konference Telcom trends, kurā piedalījās aptuveni 400 speciālisti no Eiropas Savienības un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm. Diskusiju laikā tika apspriesti sasāpējušākie jautājumi, kas ļoti satrauc speciālistus, kas strādā šajā jomā. Viena no diskusijām tieši skāra jautājumu par to, kā informatīvā kara apstākļos cīnīties ar nelegālo informatīvā satura izplatīšanu.
Konferenci svinīgi atklāja Baltcom TV dibinātājs un telekomunikāciju sektora patriarhs Latvijā Pēteris Šmidre. Savā īsajā uzrunā Šmidre lūdza īpaši pievērst uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar aizliegumiem, kuru skaits diemžēl kļūst arvien lielāks. "Mani satrauc šī tendence," – uzsvēra Šmidre. Viņš ierosina meklēt problēmu risinājumus nevis vienkārši aizliegt. "Ceru, ka šīs diskusijas būs vērstas uz risinājumu meklējumiem nevis uz jauniem aizliegumiem," – tāds bija viņa vēlējums konferences dalībniekiem.
Aizsteidzoties priekšā notikumiem, jāpiebilst, ka konferences dalībniekiem patiešām izdevās izvairīties no asiem strīdiem, neskatoties uz konferences dalībnieku atšķirīgajiem politiskajiem uzskatiem. Par to lielā mērā jāpateicas Latvijas raidorganizāciju asociācijas direktorei Guntai Līdakai, kura personīgi vadīja pašu asāko diskusiju par satura izplatīšanas ierobežojumiem ģeopolitiskās situācijas ietekmē. Runa bija par Krievijas kanālu – RTR un NTV Mir – bloķēšanu.
Kā televīzijas kanālu bloķēšana ietekmē biznesa vidi? Izrādās, ka ietekme ir ļoti būtiska, taču vienota risinājuma kabeļtelevīzijas operatoriem un iesaistītajiem valstu varas orgāniem nav. Runa ir par valstīm, kuras praksē pielieto tā saucamo ģeobloķēšanu.
Statistika liecina, ka visās Baltijas valstīs šobrīd ir samazinājies kabeļtelevīzijas lietotāju skaits, toties IPTV izmanto arvien vairāk skatītāju. Eksperti uzskata, ka notiekošais saistīts ar faktu, ka pie apvāršņa parādījušies daudzi operatori, kuri savā piedāvājumu klāstā iekļauj aizliegtos Krievijas kanālus. "Šie kanāli ir nelegāli, tāpēc tā turpināt nedrīkst," – savā uzstāšanās runā pavēstīja Vaiva Žukiene – Lietuvas kabeļtelevīzijas asociācijas vadītāja.
Pēc viņas sacītā var spriest, ka Lietuva, atšķirībā no, piemēram, Polijas, aktīvi atbalsta ģeobloķēšanas modeli. Vienlaikus viņa paskaidroja, ka Lietuvas kabeļtelevīzija uz šī aizlieguma rēķina ir pat guvusi peļņu, jo kanāli netika atslēgti – tos vienkārši iekļāva maksas programmu paketē."
Pēc RTR atslēgšanas latvieši maina ieradumus
"Nevienam nav noslēpums, ka notikumi Ukrainā strauji mainīja politisko situāciju. Tika aizliegti Krievijas kanāli, ko mūsu skatītāji bija ļoti iemīļojuši. Ko tagad darīt mums: aizliegt, aizvietot vai radīt kaut ko savu?" – ar šādu jautājumu pie konferences dalībniekiem vērsās Gunta Līdaka. Viņa atzina: "Krievijas kanālus, šķiet, gandrīz neiespējami aizvietot ar ko citu. Meklēsim risinājumus ar pieredzes apmaiņas palīdzību!"
Viņa stāsta, ka pēc kanāla RTR atslēgšanas situācija Latvijā ir strauji mainījusies, jo kanāls RTR bijis iekļauts kanālu paketē līdz ar MTG kanāliem. Šīs izmaiņas ļoti ietekmējušas skatītāju ieradumus. Tagad palielinājusies kompānijas Baltijas Mediju Alianse ietekme, kuras piedāvātajā kanālu paketē ir iekļauts NTV Mir.
Sīkāku informāciju par Latvijas TV skatītāju gaumi varēja sniegt TNS Latvia direktors Mārtiņš Traubergs. Viņš mācēja stāstīt, ka Latvijas kanāliem trūkst skatītāju. Interese plok gan no latviešu, gan krievvalodīgo skatītāju puses, kamēr Krievijas kanālu reitingi aug – tos labprāt skatās arī latvieši. Interesants šķita jautājums, cik daudz laika latvieši pavada pie televizora ekrāniem. Kā izrādās, laiks, ko viņi pavada, skatoties Latvijas kanālus, strauji krītas: agrāko trīs ar pusi stundu vietā, skatītāji tiem veltī tikai trīs stundas dienā. Pilnīgi pretēji viss notiek Krievijas kanālos – tiem veltītais laiks paildzinājies par pusstundu dienā. Strauji pieaug to latviešu skaits, kuru izvēle sliecas par labu Krievijas kanāliem. Viņu tagad ir vismaz trīs reizes vairāk nekā agrāk.
Interesantas ir tendences, kas valda skatītāju vidū kopš kanāla RTR aizlieguma. Mārtiņa Trauberga referāts ļauj noprast, ka brīdī, kad kanāls tika aizliegts, to skatījies vismaz miljons Latvijas iedzīvotāju. Ko gan tagad skatās šī auditorija? Topu virsotnē šobrīd ir kanāli PBK un NTV-mir, kurus skatās aptuveni 13% iedzīvotāju, kā arī Viasat3, kas iet pie sirds 8% skatītāju. Saraksta pirmajā rindiņā savu vietu ieņem uzraksts "citi", kuriem priekšroku dod 28% skatītāju. Šie statistikas dati liek ekspertiem izdarīt visai satraucošus secinājumus. "Es sacītu, ka skatītājs tā vai citādi ir atradis to, ko vēlējies. Ja skatītājs meklē savu iecienītāko seriālu, tad vienkārši pārslēdza citu kanālu, bet tie, kurus interesēja jaunākās ziņas, bez jebkādām problēmām visu sevi interesējošo sameklēja internetā" — šādi savu uzstāšanos noslēdzis Mārtiņš Traubergs.
Aizliegums leišu gaumē – maksā un skaties tālāk
Visstingrāk pie saviem uzskatiem turējās Lietuvas kabeļtelevīzijas asociācijas vadītāja Vaiva Žukiene. Lietuvu droši var saukt par pionieri šajos aizlieguma jautājumos. Pagājušā gada oktobrī pat tika izdots likums, kas kontrolētu masu medijus. Tas ļāva nekavējoties atslēgt nevēlamos kanālus. Lietuvā uzskatīja, ka šis process vilkās pārāk ilgi, jo procedūra ritēja ar Eiropas instanču starpniecību.
Lietuva tomēr uzskata, ka ar to vien ir par maz. Eiropai būtu jāievieš izmaiņas direktīvā, kas atvieglotu nevēlamo kanālu atslēgšanas procedūru. Tagad šajā virzienā rit aktīvs darbs. "Tātad tas nozīmē, samaksā un turpini skatīties? Nu, teiksim, bizness nesūdzējās," – tā šo situāciju komentēja Vaiva Žukiene, runājot par Krievijas kanālu atslēgšanas sankcijām Lietuvā. Kabeļtelevīzijas operatori šos kanālus gluži vienkārši iekļāva maksas komplektos.
Šeit ir vērts piebilst, ka šo sankciju pārkāpējiem draud naudas sods sākot no 3% no kopējiem ienākumiem līdz pat 100 000 eiro.
"Šo soda mēru, protams, var pārsūdzēt, taču vispirms pārkāpējs ir spiests samaksāt, – uzsvēra Žukiene. Sava ziņojuma beigās viņai nācās atzīt: Eiropas Komisija ir nospriedusi, ka Krievijas kanālu atslēgšanas procedūra Lietuvā nav ievērota, taču viņa tūdaļ arī piedāvāja savu variantu šīs situācijas risināšanai – mainīt Eiropas Savienības direktīvu. "Šī problēma ir aktuāla ne tikai Lietuvā un Latvijā. Arī citās valstīs tieši tāpat ir problēmas ar propagandu. Likumi ir krietni novecojuši, tāpēc vajadzētu mainīt direktīvu. Laiks un notikumi ir aizsteigušies likumiem pa priekšu. Vajadzētu iespējami saīsināt laiku, kas dots kanāla atslēgšanai un šo normu ierakstīt aktos," — tā situācijas risinājumu redz Vaiva Žukiene.
Kanālu bloķēšana ir pilnīgi bezjēdzīga
Vaivas Žukienes stingrā pozīcija daudziem šķita apstrīdama, taču neviens no dalībniekiem nevarēja noliegt, ka likums par aizliegumu ir neefektīvs.
Lattelecom juridiskās daļas direktors Toms Meisītis pauda viedokli, ka mūsdienu pasaulē reaģēt uz realitāti kļūst arvien sarežģītāk: "Mūsu kompānija bija vienīgā, kas ievēroja Krievijas kanālu pirmo aizliegumu 2014. gadā, kaut arī ir skaidrs, ka klienti prasa izvēles tiesības un ir neapmierināti ar kanālu atslēgšanu."
Mediji vairs nespēj pastāvēt bez interneta, bet kontrolēt interneta vidē notiekošo ir praktiski neiespējami, – pārliecinoši izsakās Meisītis.
"Dodiet man tikai trīs sekundes un es parādīšu, ka ir iespējams jebkurā brīdī skatīties RTR translāciju," — apgalvo eksperts. Nelegālie pakalpojumi Latvijā ir ļoti plaši pieejami. "Kamēr likumdevējs un regulators cenšas rast risinājumu, īstenība jau divreiz ir mainījusies. Demokrātiskā sabiedrībā procesi norisinās lēni," — izteicies Toms Meisītis.
Pēc viņa domām, klienti ir neapmierināti ar to, ka izklaidējoša satura meklējumos viņiem piedāvātā izvēle ir pārlieku niecīga. "Tie, kas vēlas hardcore politiku un propagandu, tā vai citādi to sameklēs," – uzsvēra Meisītis. Šī iemesla dēļ ir vērts padomāt par to, kā masu medijus padarīt laikmetīgākus, uzskata eksperts, turklāt to vajadzētu darīt jau skolā. "Daudz svarīgāk ir iemācīt cilvēkus kritiski domāt," — eksperts noteica. Ir svarīgi, lai likumi būtu skaidri un saprotami. "Atbilde propagandai – patiesība," – nobeigumā izteicās Toms Meisītis.
Gandrīz visi diskusiju dalībnieki nonāca pie vienprātīga viedokļa – kanālu bloķēšana ir pilnīgi lieka un bezjēdzīga nodarbe. Tas, kurš vēlēsies, informāciju par sevi interesējošo tā vai citādi sameklēs internetā.
Kas attiecas uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir spiesti rēķināties ar informatīvā kara niansēm un aizliegumiem, viņi, neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, acīmredzami nevēlas atsacīties no Krievijas kanāliem. To nevēlas pat Ukrainā. Taču ir kāds būtisks "bet". Pareizam Krievijas kanālam vajadzētu bez mitas rādīt dažādus seriālus un televīzijas šovus, tādus kā "Precēsimies!". Nekādu ziņu bloku un analītikas, kas tādā vai citādā veidā neatbilst valsts oficiālajai pozīcijai! Bet kā to realizēt praksē Eiropas ietvaros, uz šo jautājumu atbildes šobrīd nav.
Romantiskie pirāti
Konferences laikā uzmanība tika pievērsta vēl kādam aktuālam jautājumam, proti, videopirātismam. Pēc ekspertu domām, daļa patērētāju pat nenojauš, ka skatās nelegālu televīziju vai kino. Digital Screens ģenerāldirektors Georgs Barzašvili labprāt dalījās domās par šo jautājumu. Kā rāda viņa pieredze, 70% pirātu labprāt sadarbojas un ir gatavi pēc pirmā pieprasījuma novākt aizliegto saturu, tiklīdz to lūdz tā autortiesību īpašnieks.
Viņš uzskata, ka par pirātismu var dēvēt: "cardsharing", interneta vietnes ar nelegālu saturu, nelegālus OTT-pakalpojumus, kā arī negodīgu provaideru darbību. Neskatoties uz referentu nopietno nostāju, šai tēmai veltītās diskusijas izvērtās visnotaļ jautri. Vienprātīgi atbalstot viedokli "Pirāts ir zaglis un zaglim ir jāsēž aiz restēm", visi diskusiju dalībnieki tomēr atzinās, ka arī paši ir izmantojuši videopirātu pakalpojumus.
Pēc Latvijas biedrības "Nē pirātismam Latvijā" sniegtajiem datiem, vismaz 100 000 Latvijas mājsaimniecību izmanto nelegālus TV pieslēgumus.
"Visdrīzāk lielākā daļa šo cilvēku pat nenojauš, ka ir kļuvuši par pirātisma atbalstītājiem. Viņi neuzskata savu TV pakalpojuma sniedzēju par pirātu, jo neapzinās ne viņiem pašiem, ne valstij nodarīto finansiālo zaudējumu un drošības risku," – savu viedokli izteica Dace Kotzeva, biedrības "Nē pirātismam Latvijā!" izpilddirektore.
Eksperti ir aprēķinājuši, ka pirātu darbības rezultātā Latvija ik gadu zaudē aptuveni 12 miljonus eiro, ko būtu saņēmusi, ja tiktu maksāti visi nodokļi.
Kā viena no problēmām tika minēta arī tā sauktā autortiesību īpašnieka impotence, kad apkarot pirātismu ir pat neizdevīgi. Vērienīgākie kanāli strādā ar stingri atrunātām pasaules mēroga juridiskām firmām, kuru pakalpojumu izmaksas ir tik lielas, ka daudz lētāk ir samierināties ar zagšanu, sevišķi tik mazā valstiņā kā Latvija.
Tika izteiktas idejas par kreatīviem paņēmieniem, kas palīdzētu cīnīties ar pirātismu bez jau esošajiem centieniem pirātus kontrolēt vai piemērot viņiem sodu.
Viens no ieteikumiem bija nedēvēt viņus par pirātiem, jo šis vārds viņus padara it kā par romantiskiem varoņiem – no zemapziņas tūdaļ iznirst Džonija Depa tēls no leģendārās kinofilmas "Karību jūras pirāti" vai arī Robina Huda varonīgums cīņā ar skopajiem kapitālistiem.
Vēl neparastāku veidu piedāvāja kāds klausītājs no zāles: "Piedāvāju palūkoties uz problēmu no cita skatupunkta. Kāpēc mēs nerunājam par to, ka pirātismā ir arī daudz pozitīvu nianšu? Pirāti ir progresa virzītāji. Iedomājies, ka esi notvēris jaunu puisi, kurš uzlauzis tavu mājaslapu. Un tālāk? Sākumā viņu vajag saukt pie atbildības, bet pēc tam likt pie darba. Viņš atradīs jūsu problēmu un jūs rezultātā vēl iemācīsieties no viņa ko jaunu."
