Dmitrijs Kosirevs rakstnieks, vēsturnieks, orientālists, starptautiskais komentētājs, Krievijas kustības par smēķētāju tiesībām prezidija loceklis
Vai varat iedomāties, ka masveida atteikšanās no smēķēšanas ir novedusi pie tā, ka amerikāņi ir kļuvuši par resnuļu nāciju? Man arī grūti to iztēloties. Tomēr to apliecina amerikāņu zinātnieki. Tas pats statistikas un medicīnas saskares punkts, kurš jau labu laiku mūs izklaidē ar saviem pierādījumiem par smēķēšanas kaitīgumu. Piedāvāju iepazīties ar nesen publicēto referātu par to, kā smēķēšanas atmešana saistīta ar aptaukošanos. Ja jums ir lieki 40 dolāri, varat to iegādāties vietnē un izlasīt visu līdz galam.
Brīdinu: skaitļu būs daudz, taču tie ir ļoti interesanti. Tātad pēdējo 25 gadu laikā aptaukošanās gadījumu skaits ASV ir dubultojies (šeit un tālāk citēju rakstu no Washington Post, ko uzskatu par labi slēptas humora izjūtas šedevru).
Aptaukošanās sagādā problemas vairāk nekā trešdaļai pieaugušo ASV! Skaidri redzams ir arī tas, ka Amerikai seko anglosakšu pasaules valstis, kur tabaka nav īpašā cieņā: Lielbritānija, Austrālija, Kanāda un Jaunzēlande. Tomēr tik daudz resnu cilvēku, kā ASV, jūs nekur vairs neredzēsiet.
Trešdaļa pieaugušo – cik tas ir? Aprēķina sistēmas ir dažādas, taču man pēc noapaļošanas sanāca 70 miljoni. Tas ir tīrās šausmas.
Tūlīt gan jāpiebilst, ka paši iedzīvotāji uzskata, ka aptaukošanos izraisa viņu uzturs – tas ir, ģenētiski modificētie produkti. Taču ASV par to ir bīstami runāt – par to var nonākt tiesā. Tāpēc minētā referāta autors, Tenesijas universitātes profesors Čārlzs Baums to eleganti apiet. Tā vietā viņš saka, ka nolēmis pārbaudīt, vai tik te nav kādas saiknes ar faktu, ka tieši minēto gadu laikā smēķētāju skaits ASV ir samazinājies (nu,0 ne jau tieši divkārt – aptuveni par 11 miljoniem cilvēku). Un viņš patiešām atrod šo saikni.
Vispirms viņš pēta visus pārējos faktorus, kas varētu ietekmēt cilvēka svaru – vecumu, izglītību, profesiju, ienākumus – un atklāj, ka nekādas statistiskās saiknes ar svaru nav. Tas ir, neskatoties uz to, vai tu esi strādnieks vai biroja kāmis, bagāts vai nabags, – tu vari pēkšņi sākt pieņemties svarā.
Profesors Baums apgalvo, ka ir tikai viens vienīgs faktors, kur šī saikne ir saskatāma – tie ir tabakas patēriņa modeļi.
Tālāk raksts "Washington Post" atgādina, kas notiek ar cilvēku, kurš atmet smēķēšanu. Ķermeņa masa palielinās par 4,8-8 kilogramiem, par spīti visiem pūliņiem (piebildīsim, ka lieko svaru var nomest, tomēr nāksies papūlēties). Par šo tēmu 90. gadu sākumā tika veikti medicīniskie pētījumi, taču tos vairs nav iespējams sameklēt, jo trakās ASV antitabakas kampaņas rezultātā daudzi medicīniskie dati ir noslēpumaini izgaisuši no publiskās apgrozības.
Kāpēc mainās cilvēka svars, ja viņš nolēmis atmest smēķēšanu? Izrādās, "daudzi pētījumi" liecinot, ka tabaka regulē pārtikas patēriņa daudzumu, tāpat kā nervu sistēmu, uzvedības modeļus, fizisko aktivitāšu apjomu utt. Paskat vien, kādi "slepenie faili".
Tomēr atgriezīsimies pie profesora Bauma. Viņš mēģināja ne tikai atgādināt, ka nesmēķēšana ir saistīta ar aptaukošanos, bet arī novērtēt šo saikni kvantitatīvi. Tā nu viņš secināja, ka amerikāņu mode atteikties no smēķēšanas var būt tieši saistīta ar 4% aptaukošanās gadījumu.
Tikai 4%. Nepilni trīs miljoni. Sīkums. Lai gan izskatīsies iespaidīgi, ja visi trīs miljoni resnuļu tiks savākti vienā barā.
Tālāk jāskatās, kā "Washington Post" izgudro mūsdienu Amerikai pielāgotas atrunas – tas ir īsts cirks! Te ir viss: gan vārdi par to, ka nevajag nostalģiski atsaukt atmiņā laikus, kad smēķēja puse iedzīvotāju (un nekādas katastrofālas aptaukošanās nebija), gan to, ka 1968. gadā kritās sirds un asinsvadu slimību radītāji (it kā tam nebūtu citu iemeslu, piemēram, medicīnas progresa, bet gan smēķētāju skaita samazināšanās vien).
Laikraksts un profesors Baums vienā balsī stāsta, ka "vienkārši ir noderīgi zināt, kādi ir smēķēšanas atmešanas blakusefekti, un kā tas var ietekmēt nacionālās tendences, piemēram, aptaukošanās pieaugumu."
Kā nu ne! Protams, tas ir noderīgi.
Tagad izteikšu savu visai dīvaino viedokli par šo pētījumu: Profesors Baums ņirgājas. Viņš ņirgājas par kolēģiem, kuri ar statistikas metodēm aprēķina smēķēšanas "ieguldījumu" mirstībā vai saslimstībā. Viņš parāda, kas notiek, ja ļoti gribas izklaidēties ar statistiku.
Atgādināsim: statistika nebūt nav medicīnisks pieradījums. Tā nosaka "saiknes" un mēģina loģiski pierādīt, ka "ieguldījums" (lai arī tas nav liels) ir manāms, ja sirds un asinsvadu slimību skaits ir krities līdz ar smēķēšanas samazināšanos.
Šīs pašas metodes profesors Baums izmanto, lai paskaidrotu, kā atteikšanās no tabakas ietekmējusi aptaukošanos – lūdzu, saņemiet savus 4%. To viņš stāsta ar tik nopietnu sejas izteiksmi, ka piekasīties neizdosies.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
