Mīļie draugi, šodien esmu vēlīgs. Vai gribat, uzdāvināšu jums 2-3 gadus dzīves? Vidēji, protams, statistiski. Šī dāvana nākusi, pateicoties trīs labu cilvēku darbam no trim dižvalstīm.
Man šķiet, pagaidām es neesmu pietiekami varens, lai spēlētu šajā komandā, es tikai mācos un uzdodu saviem erudītajiem kolēģiem dažādus dumjus jautājumus. Tomēr sarunu gaitā atklājās interesantas un noderīgas lietas. Mūsu "lielais trijnieks" – krievs (es), amerikānis un anglis — iegrima pārdomās par to, kurš tad īsti ir noteicis, ka smēķētāji dzīvo par 10 gadiem mazāk nekā nesmēķētāji?
Mēs nolēmām atklāt šī apgalvojuma pirmavotu. Anglis Frenks Deiviss man un amerikānim Maiklam Makfadenam atrakstīja: "Man šķiet, to izgudroja Ričards Dolls un Bredfords Hills…" Izrādījās, ka runa ir par tā saucamo Doctor’s Study.
Katram smēķēšanas pretinieku apgalvojumam ir pirmavots – kāds referāts vai pētījums. Ļoti bieži, ieskatoties pirmavotā, atklājas pārsteidzošas lietas, sākot ar simtprocentīgu teksta falsifikāciju (nu, kurš tad to pārbaudīs) līdz … Līdz tam pašam, ko rakstīja Dolls un Hills.
Starp citu, sers Roberts Fišers izmantoja Dolla un Hilla darbu, lai mācītu studentus, kā nevajadzētu strādāt ar statistiku. Starp citu, Fišers tiek uzskatīts par mūsdienu statistikas zinātnes tēvu.
Vispirms vajadzētu apskatīt Bolton Smokers Club vietni. Tur nesen kāds slavens (taču anonīms) Boltonas statistiķis blogā sīki izanalizēja Dolla un Hilla metodiku.
Boltonas speciālists nemēģina apgāzt pārīša slavenā darba pamatavotus (kas, kad un no kā ir miris). Viņš meklē un atrod neizskaidrojamas dīvainības materiāla apstrādes metodēs, tātad, izmantojot zinātnisku pieeju statistikai.
Gandrīz pusgadsimtu ilgušajā slavenajā pētījumā piedāvāti fakti par to, ka nesmēķējošie dzīvo ilgāk. Monumentāls pētījums, ko neviens nekad vairs nav atkārtojis.
Doktors Dolls izsūtīja anketas visiem britu mediķiem – 60 tūkstošus vēstuļu. Ne visi atsaucās, tomēr tika izpētītas 34 tūkstošu britu ārstu biogrāfijas. Lielākā daļa no viņiem smēķēja. Šajā brīdī – pētījuma pirmajā posmā pierādījās, ka nesmēķējošie dzīvo vidēji par 5 gadiem ilgāk. Otrajā posmā šis rādītājs pieauga līdz 8 gadiem.
Skaidrs, ka tie nav nekādi desmit gadi. Šeit mēs atrodam tos pašus 2-3 gadus, ko es jums gribu uzdāvinās.
Kādi tad bija pētījuma posmi? Lieta tāda, ka pētījums ritēja visu eksperimenta dalībnieku mūžu. Vispirms no 1951. līdz 1971. gadam, pēc tam – no 1971. līdz 1991. gadam. Līdz pēdējam novērojamajam.
Kāpēc gan divām dažādām britu mediķu paaudzēm nesmēķētāju dzīves norma atšķiras? Neviens to nezina – zinātniska izskaidrojuma nav.
Dolls un Hills skaidroja, ka 20 gadu laikā ievērojami uzlabojusies veselības aprūpe, taču tā nav ietekmējusi smēķētājus, jo jaunās ārstēšanas metodes viņiem nepalīdzot… dīvaina doma.
Taču zinātnieks no Boltonas sāka veidot grafikus un citus attēlus – kā jau teicu, viņš ir profesionāls statistiķis, turklāt viņam ir dators (Dollam un Hillam datoru vēl nebija).
Izrādījās, ka līdz 40 gadu vecumam nesmēķētāju un smēķētāju mirstības skaitļi neatšķiras. Pēc tam līknes dalās, un smēķētāju mirstība pieaug. Taču pēc 60 un jo īpaši pēc 80 gadu vecuma līknes atkal saplūst.
Proti, ja esi sasniedzis sirmu matu vecumu, vairs nav svarīgi, vai tu smēķē, vai ne – dzīvosi tikpat ilgi kā nesmēķētājs.
Kāpēc? Arī tas nav zināms. Dolls un Hills atbildi nesniedz – šo faktu viņi pat nepamanīja, tāpat kā pāris līdzīgas dīvainības, piemēram, to, ka cilvēki, kas smēķējuši un atmetuši ieradumu, dzīvo ilgāk, nekā tie, kuri nav smēķējuši nekad mūžā.
Uz brīdi stāstījumu pārtrauksim un parunāsim par Dollu un Hillu. Boltonas blogeris savā rakstā pastāstīja sīkāk par doktoru Dollu. Izrādās, viņš bijis Rokfellera stipendiāts.
Vai zināt, ar ko tolaik, pagājušā gadsimta 50. gados, aizrāvās Deivids Rokfellers, mūžam dzīvais politiskās koncepcijas veidotājs, kuram dzīves laikā sirds tika pārstādīta trīs reizes? Izrādās, "pasaules aizkulišu" un dažādu "ēnu valdību" vadītājs Rokfellers ļoti, ļoti interesējās par eigēniku – cilvēku selekcijas teoriju. Labākie paraugi tiek atlasīti, bet pārējie… nu, kā lai saka… pārējos var sterilizēt. Eigēnikas speciālistiem lieliski klājās Hitlera laikos, taču tās atbalstītāji bija atrodami arī ASV un Anglijā. Tikai vēlāk runas pieklusa.
Tagad kļūst saprotamāks, ar ko patiesībā nodarbojās doktors Dolls un kur rodas viņa dīvainības. Viņš meklēja faktus, kas apstiprinātu pēc savas būtības nacistisku teoriju – smēķētāji ir nepilnvērtīgi, tāpēc dzīvo mazāk. Viņš nebija zinātnieks, jo īsts zinātnieks secinājumus izdara pēc pētījumiem, nevis pirms tam. Patiesībā Dolls bija epidemiologs, un, protams, līdz pat savai nāves stundiņai vadīja visas iespējamās antitabakas iestādes.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
