Rīga, 16. augusts — Sputnik. Pēdējās dienās Latvijā atkal jau izvērties kārtējais propagandiskais tracis. Šoreiz par tā upuri kļuvis sirdi plosošo seriālu radītājs un sieviešu mīlulis Oļegs Gaze. Kuldīgas domei Latvijas Drošības policija zināja stāstīt, ka šī scenārista jaunais garadarbs, kas tiek filmēts Kuldīgā, varētu nomelnot Latviju un latviešus. Sputnik mēģināja izprast, kādu īsti propagandu Drošības policija ir saskatījusi notiekošajā.
Parasti vārds "propaganda" pats par sevi spēj piesaistīt interesentus, un projektu autori iekaro lielāku skaitu lasītāju un skatītāju. Esmu drošs, ka arī seriālu "Parāde Alle" gaida tāds pats liktenis — Latvijā tas radīs lielu interesi, iespējams, daudz vērienīgāku nekā būtu izpelnījusies pavisam parasta melodrāma. Taču šī darba pasūtītājs ir Krievija, un reklāma Latvijā, kas nespēj iegādāties tiesības uz seriāla pārraidi, droši vien tā autorus īpaši neinteresē. Toties varam pateikties Drošības policijai par kārtējo informācijas kara virpuli valstī.
Propagandista portrets
Lai tā pa īstam izprastu, kas tad patiesībā notiek, palūkosimies, kā tas viss sākās. Vispirms Latvijā ieradās kompānijas Westline Production filmēšanas grupa. Kompānija ir reģistrēta tikai pirms diviem mēnešiem, un tās īpašnieki ir Krievijas pilsoņi Oļegs Gaze un Aleksandrs Robaks. O. Gaze ir jaunradītā seriāla režisors un scenārists, bet Robaks tajā tēlo galveno varoni. Mūsu vērīgajiem pilsoņiem un acīgajai policijai aizdomīgs šķita jau tas fakts vien, ka seriāla pasūtītājs ir Krievijas "Pirmais kanāls".
Lai uzzinātu, kas ir Oļegs Gaze, katram ir iespēja ieskatīties viņa filmogrāfijā. Desmit rīta seriāli, ko viņš producējis. Kā režisors viņš piedalījies vienas filmas un divu melodramatisku miniseriālu tapšanā, turklāt uzrakstījis scenārijus divām tikpat melodramatiskām filmām. Viņa radītajās filmās mīlestība un kaislības savijas pagājušā gadsimta nostalģiskajā fonā. Mīlas stāsti vēsta par to ļaužu likteņiem, kas izsūtīti uz Sibīriju, vai skar jaunu mīlnieku likteņus, kurus nežēlīgi izšķiris karš. Šos seriālus pirmā kanāla skatītājas ir iemīļojušas tik ļoti, ka nepārslēdz TV kanālus pat garo reklāmas paužu laikā, jo sižeti un veids, kā tie tiek pasniegti skatītājiem, rada neizsīkstošas asaru straumes.
Ar vīzu sagatavošanu filmēšanas grupai palīdzēja Kultūras ministrija, un es saprotu, kāpēc tā notika. Tikai paranoiķis varētu šos cilvēkus turēt aizdomās vai saskatīt viņu braucienā negodīgus mērķus, taču pie mums netrūkst arī šādu cilvēku. Varbūt tieši tāpēc šī varētu būt pēdējā reize, kad Kultūras ministrija uzdrošinājusies uzaicināt pie mums aktierus un režisorus no Krievijas.
Kino un cirks
Seriāls stāsta par Otrā pasaules kara notikumiem no cirka trupas skatu punkta. Daļa trupas aktieru ir ebreji. Cirks iebraucis Latvijā un nav paspējis laikus atstāt valsti, un visapkārt jau ir fašisti. Viens no galvenajiem varoņiem — latvietis, kura lomu seriālā spēlē viens no kinokompānijas līdzīpašniekiem — ir nostājies fašistu pusē. Galu galā šī iemesla dēļ no viņa atsakās māte, dēla nodevīgo rīcību uzskatot par necilvēcīgu. Zīmīgs ir fakts, ka režisors un scenārists, pats nebūdams vēsturnieks un nebūt nevēlēdamies kāpt uz varžacīm Latvijas sabiedrībai, vērsās pie vēsturnieka Aigara Urtāna un lūdza konsultācijas. A. Urtāns Latvijā pazīstams kā lietpratējs tieši šī perioda vēsturisko notikumu jomā.
"Scenārija autors O. Gaze nav vēsturnieks, — tā sarunu ar Sputnik uzsāka speciālists A. Urtāns. — Tieši tāpēc viņš palūdza mani izskatīt scenāriju, lai noteiktu, cik lielā mērā tajā rakstītais atbilst patiesajiem vēstures notikumiem, lai nejauši neparādītu filmā to, kā nav bijis. Kļūdas scenārijā patiešām bija, taču, manuprāt, pilnīgi piedodamas cilvēkam, kas audzis, zinot tikai padomju savienības vēsturi."
Vēsturnieks pastāstīja, ka, piemēram, kādā filmas epizodē bijis pieminēts, ka latviešu bandas iznīcinājušas ebrejus jau pirms nacistiskā karaspēka ienākšanas Latvijā. Tas ir izplatīts mīts, kas minēts ne tikai padomju laika mācību grāmatās, bet pieminēts arī Vikipēdijā un daudzās vēsturiska satura grāmatās. Par to rakstīja arī rietumu vēsturnieki, tomēr latviešu vēsturniekiem ir izdevies pierādīt, ka tas neatbilst patiesībai. Par šī mīta īstenajiem autoriem uzskatāmi nevis padomju vēsturnieki, bet gan vācu nacisti, kuri tādējādi centās vainu par genocīdu uzvelt okupētajām tautām. Līdzīgi mīti bija visnotaļ izplatīti ne vien attiecībā uz Latviju, bet tāpat uz daudzām citām Austrumeiropas valstīm un pat uz pašu Krieviju.
Vērā ņemams ir fakts, ka vēsturnieka darbu apmaksāja nevis Drošības policija, bet gan scenārists, kuram šobrīd neliek mieru drošībnieki. Scenārijs ir pārrakstīts un vairākas epizodes tika uzņemtas vēlreiz, lai tās atbilstu Latvijas vēsturnieka ierosinājumiem.
Grūti pateikt, kāpēc šie fakti nav nonākuši allaž tik vērīgās Drošības policijas ausīs. Viņi joprojām iesaka Kuldīgas domei nesniegt nekādu atbalstu uzņemšanas grupai šī propagandistiskā seriāla tapšanā.
"Šīs filmas uzņemšana neatspoguļo patiesos vēsturiskos notikumus, bet gan rada un izplata kopskatu par latviešu savstarpējām attiecībām un darbību Otrā pasaules kara laikā, parādot to Krievijas politiķiem izdevīgā rakursā", — norādīts Drošības policijas rakstītajā vēstulē.
Rezultātā Kuldīgas pašvaldība ir nonākusi visai kutelīgā un neērtā situācijā. No vienas puses — filmēšanas grupa nu nekādi neatgādina propagandistus, turklāt labi maksā. No otras puses, Kuldīgas apsaimniekotāji nekādā ziņā nav speciālisti jautājumos, kas saistīti ar informatīvo karu, tāpēc, ja reiz Drošības policija brīdina par iespējamu propagandu, varbūt vajadzētu ieklausīties.
"Nav mūsu kompetencē atļaut vai aizliegt filmēšanu, — Sputnik pastāstīja Kuldīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Gotfridsons. — Mēs varam, piemēram, slēgt satiksmi, lai atbalstītu filmēšanas grupu. Šai filmēšanas grupai mēs tādu atbalstu nesniegsim, taču aizliegt filmēšanu pilsētā, kur viņi nevienam nav par traucēkli, mēs nevaram. Tāpat mēs nekādi nevaram ietekmēt arī faktu, ka viņi filmē privātās teritorijās. Piemēram, Ēdoles pilī filmēšana norisinās jau aptuveni nedēļu, kam mūsu atļauja nav nepieciešama, tāpat kā mūsu aizliegums viņiem nebūtu jāievēro."
Sātana asiņainā nauda
Pēc tam, kad Drošības policijas vēstule nonāca preses rokās, pār Krievijas kinematogrāfistu galvām sāka birt īsts pārmetumu lietus. Tas skaidri parāda, ka cilvēki ir gatavi atspoguļot Krievijas propogandu.
Piemēram, Neatkarīgās rīta avīzes korespondente Elita Veidemane savā publikācijā "Asiņainā nauda, sātana rubļi" skarbi izsakās par latviešu aktieriem, kuri piekrituši piedalīties filmas uzņemšanā.
"Tas, ka krievu filmbrūvētāji darīs savus darbiņus, balstoties uz "vēstures faktiem", nav nekas pārsteidzošs: Krievijas netīrajai propagandai naudas vienmēr pietiks! Un varbūt arī nevajadzētu brīnīties par letiņiem, kas gatavi par grašiem un trim siltām ēdienreizēm pārdoties, piedaloties "mākslas darba" masu skatos vai pat piekrītot filmēties galvenajās lomās — tā taču tikai filmlente, nu kas tad tur tik briesmīgs?! Neba šī ir pirmā, ne pēdējā reize, kad letiņš, izmetis mēslainē sava lunkanā mugurkaula pēdējo skriemeli, ar prieku saņems asinsnaudu — sātana naudu," — raksta Veidemane.
Jā, starp citu, nauda patiešām nav slikta, sevišķi provincē — par vienu filmēšanās dienu masu skatu dalībnieki saņem 15-40 eiro. Tiesa gan, nezināju, ka nauda, ko reklamētāji nopelna uz mājsaimnieču seriālu rēķina, ir asiņainie rubļi.
"Vai informatīvā kara apstākļos var paļauties vien uz Krievijas filmu veidotāju godavārdu?" — jautā Latvijas avīze, uzzinot, ka Krievijas režisors izmanto Latvijas vēsturnieka konsultanta pakalpojumus.
Diemžēl secinājumi, ko varam šajā sakarā izdarīt, prieku nerada. Acīmredzama fakta noliegšana izsauc vismaz aizdomas. Fašisti patiešām okupēja Latviju un viņiem patiešām bija palīgi, kuri tiešām iznīcināja ebrejus ne tikai Latvijas teritorijā, bet gandrīz visās iekarotajās teritorijās. Tas notika arī Padomju Krievijā, kura rezultātā salauza hitleriskā fašisma mugurkaulu. Latvijas teritorijā nacistus atbalstīja ne tikai latvieši — to darīja arī krievi, ukraiņi un poļi, par ko stāsta arī vēsturnieks A. Urtāns un daudzi viņa kolēģi. Protams, notikušais ir traģēdija visiem, visai cilvēcei, taču tas ir labs fons mīlas sarežģījumiem un ļoti labs veids, kā aizkustināt skatītājus. Taču Latvijas sabiedrības saasinātā reakcija ir ļoti satraucoša. Šodien uzbrūk režisoram, kurš aicinājis palīgā lojālu vēsturnieku, rīt ķersies pie rīkles arī skatītājiem.
