RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Asociācijas līgums, ko 2014. gadā noslēdza Ukraina un ES, ir "garākā priekšnāves vēstule vēsturē", intervijā aģentūrai LETA sacīja britu politologs un filozofs, Parīzes Demokrātijas un sadarbības institūta pētniecības programmu direktors Džons Laflends.
ES Asociācijas līgums ar trešajām valstīm ir viens no posmiem, kas paredz integrāciju ar ES un paplašina līguma pušu sadarbības apjomus. Turklāt asociācija ne vienmēr nozīmē trešās valsts iestāšanos Savienībā.
Pēc Laflenda domām, visi asociācijas līgumi, tostarp arī tie, ko 90. gados parakstīja tagadējas ES dalībvalstis, nav līdztiesīgi, jo rezultātā ES iegūst privilēģijas, bet otra puse nesaņem nekādu labumu.
Piemēram, ES valstis var eksportēt jebkuras preces uz Ukrainu un, protams, iepirkt valstī jebko. Savukārt Ukrainai no savas puses praktiski nav iespēju eksportēt produkciju uz Eiropu.
"Paskatieties uz nosacījumiem, piemēram, jautājumā par medus eksportu. Protams, tas ir ļoti mazs ekonomikas sektors, taču pat tajā Ukraina nedrīkst pārdot ES gandrīz neko, nemaz nerunājot par lieliem lauksaimniecības un rūpniecības produkcijas apjomiem," — norādīja profesors.
Visi asociācijas līgumi tiek sastādīti par labu Eiropas Savienībai, uzskata Laflends. Finansiālu labumu no tiem saņem ES, tās dalībvalstis vai ES iedzīvotāji, jo viņi iegūst tiesības pirkt zemi, uzņēmumus, rūpnīcas.
Tas pats iepriekš notika ar Centrāleiropas valstīm – norāda Laflends – ekonomiskajā ziņā valstis ir cietušas Eiropas integrācijas procesa rezultātā.
ŠĪ gada 1. jūlijā stājās spēkā Asociācijas līgums starp ES un Gruziju, kā arī starp ES un Moldovu. Līgumi paredz brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu ar katru no ES dalībvalstīm.
Ukrainas un ES asociācijas līgums tika parakstīts 2014. gada jūnijā, un to ratificējuši visu 28 ES dalībvalstu parlamenti. Tomēr Nīderlande 2016. gada aprīlī organizēja referendumu, kurā lielākā daļa valsts iedzīvotāju balsoja pret līgumu.
