RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Tuvākajā nākotnē Gruzija un Ukraina nevarēs iestāties NATO, informēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ministrs paskaidroja, ka NATO vienmēr atbalsta "atvērto durvju" principu, tomēr pašlaik Gruzijas vai Ukrainas iespēja tuvākajā laikā iestāties NATO netiek apspriesta. Viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja šīs valstis būs gatavas un visi NATO locekļi tam piekritīs, kādreiz tas varētu notikt. Tomēr pašlaik pašā NATO šajā jautājumā vienprātības nav, viņš piebilda.
Rinkēvičs atzīmēja, ka nevajadzētu izslēgt Gruzijas un Ukrainas integrāciju aliansē, turklāt Melnkalnes pievienošanās NATO uzskatāmi pierāda, ka "atvērto durvju" politika tiek īstenota. Ārlietu ministrijas vadītājs atgādināja, ka kandidātvalstīm ir jāveic reformas ne vien aizsardzības politikas jomā, bet arī informācijas drošības, korupcijas novēršanas, tiesu sistēmas un valsts pārvaldes nozarēs. Visi šie jautājumi interesē NATO, un abām valstīm vēl daudz kas jāpaveic, uzskata Rinkēvičs.
Maijā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs informēja, ka dalībvalstu līderi samitā jūlijā no jauna apstiprinās gatavību politiski un praktiski atbalstīt Gruziju, strādājot ar valsti reformu īstenošanas, iestāžu izveides un bruņoto spēku modernizācijas atbalsta jautājumos.
No 1994. gada Gruzija piedalās programmā PfP, "Partnerība miera vārdā". Gruzijas un NATO sadarbība kļuva aktīvāka 2004. gadā, kad pie varas Gruzijā nāca Mihails Saakašvili. NATO samitā Bukarestē 2008. gadā alianse solīja Tbilisi uzņemšanu NATO, ja tā atbildīs Ziemeļatlantijas alianses standartiem.
NATO samitā Velsā 2014. gadā abas puses apstiprināja pasākumus, kas sekmētu Gruzijas iestāšanos aliansē.
2015. gada 27. augustā Gruzijā tika atklāts Gruzijas un NATO kopīgais treniņu un vērtējuma centrs. 9. februārī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pavēstija, ka Gruzija ir viens no "tuvākajiem" NATO partneriem un tai ir visi "praktiskie instrumenti, kas nepieciešami, lai sagatavotos dalībai", taču uzsvēra, ka "Gruzija nevarēs iestāties NATO, ja nesaņems NATO dalībai nepieciešamo darbību plānu," un šim nolūkam nepieciešams visu alianses dalībvalstu vienprātīgs lēmums.
19. maijā NATO valstis parakstīja protokolu par Melnkalnes iestāšanos aliansē, kas piešķir tai novērotāja statusu sēdēs. Melnkalne kļūs par pilntiesīgu NATO locekli, kad visas NATO dalībvalstis ratificēs minēto protokolu.
Pavasara trakums
Pašlaik ASV un NATO organizē manevrus trijās bijušās PSRS republikās. Maijā Igaunijā netālu no Krievijas robežām manevros Spring Storm piedalījās 6 tūkstoši karavīru, ieskaitot vienības no Nīderlandes, ASV, Lielbritānijas un Vācijas. Moldāvijā aptuveni 200 ASV armijas sapieri (līdz ar 58 amerikāņu militārās tehnikas vienībām) sadarbībā ar vietējiem kolēģiem mācījās atmīnēt teritoriju – valstī ritēja mācības Dragon Pioneer. 2015. gadā NATO ir notikuši vairāk nekā 200 šāda veida pasākumi.
Austrumeiropas valstu teritorijā dislocētas aptuveni 300 bruņutehnikas vienību un vairāk nekā 1500 karavīru no sauszemes vienībām un ASV jūras kājnieku.
NATO reaģēšanas spēku skaits tiks palielināts no 13 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem karavīru.
Baltijas valstīs, Polijā un Rumānijā gada laikā astoņkārt pieaudzis lidmašīnu skaits, karavīru skaits palielinājies 13 reizes. Melnajā jūrā pastāvīgi atrodas bloka valstu jūras kara spēku kuģi, tostarp arī ASV JKS vienības. Pastiprināts NATO kuģu grupējums Baltijas jūrā.
2016. gada 12. maijā Rumānijā tika uzsākta jaunās PRA sistēmas – Aegis Ashore ekspluatācija. Komplekss atrodas ASV JKS objektā Deveselu. To apkalpos aptuveni 130 amerikāņu kara jūrnieki. 13. maijā sākās papildu pretraķešu platformas būvdarbi Polijā.
Šajā saspīlētajā situācijā Krievijas Ārlietu ministrija atgādina partneriem: Maskava saglabā tiesības veikt militāri tehniskos pasākumus, atbildot uz šiem soļiem.
