RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. EP deputāts pārmeta starptautiskajai sabiedrībai dubultus standartus, kas tiek izmantoti, tiklīdz sākas runas par Ukrainu.
"Ja pasaule būtu godīga, tiktu ieviestas sankcijas (pret Ukrainu – red.), un darbu sāktu pat starptautisks tribunāls, kas vērtētu notikumus Odesā un citviet Ukrainā. Diemžēl starptautiskā sabiedrība izmanto dubultus standartus," – Maškalka paskaidroja sarunā ar aģentūru Sputnik.
"Maz ticams, ka tas notiks rusofobijas atmosfērā, kas izveidojusies Eiropas Savienībā," – piebilda politiķis.
Viņš paskaidroja, ka iespējamo Ukrainas Drošības dienesta veikto prettiesiskas aizturēšanas un spīdzināšanas gadījumu izmeklēšanai ir jāizveido īpaša monitoringa grupa.
Piektdien ANO ģenerālsekretāra palīgs Ivans Šimonovičs vēstīja, ka ANO cilvēktiesību novērošanas misija joprojām saņem informāciju par spīdzināšanu, cietsirdīgu apiešanos un arestiem, ko veic Ukrainas Drošības dienests konflikta zonā Donbasā. Ukrainas Drošības dienests (UDD) noliedz spīdzināšanu, nežēlīgu izturēšanos un arestu veikšanu konflikta zonā Donbasā, informēja iestādes preses sekretāre Jeļena Gitļanska.
Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās, iestājoties krīzei Ukrainā. Eiropas Savienības valstis vispirms pieņēma individuālās sankcijas pret fiziskām personām, kas paliek spēkā līdz 2016. gada 15. septembrim.
Sektorālie ierobežojumi, kas skar veselas ekonomikas nozares, paliek spēkā līdz 31. jūlijam, savukārt sankcijas pret Krimu, kas iekļāvās Krievijas sastāvā, — līdz 23. jūnijam. Atbildot uz šiem pasākumiem, Maskava ierobežoja pārtikas produktu importu no valstīm, kas ieviesušas minētās sankcijas. 2015. gada jūnijā Krievija pieņēma lēmumu saglabāt pārtikas produktu embargo līdz 2016. gada 5. augustam.
Agrāk Ukraina, ASV un ES vairākkārt pārmeta Maskavai iejaukšanos Ukrainas lietās. Krievija šos apgalvojumus noliedz un uzskata apsūdzības par nepieņemamām. Krievijas valdība informē, ka nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā un nepiedalās notikumos valsts dienvidaustrumos. Krievija cer, ka Ukraina parvarēs politisko un ekonomisko krīzi.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova norādīja, ka Krievija nav Minskas vienošanos subjekts un var tikai izdarīt spiedienu uz konfliktā iesaistītajām pusēm.
