Turpināsim sarunu par angļu-amerikāņu antitabakas kustības "medicīniskās bāzes" pamatlicējiem – britu mediķiem Ričardu Dollu un Bredfordu Hillu, kuri veselu pusgadsimtu – no 1950. gada centās pierādīt, ka smēķēšana ir kaitīga. Paskatīsimies, ko tad viņi ir panākuši.
Vārdu sakot, tas ir stāsts par to, kā šodien viņiem plaši un izsmeļoši atbild statistikas speciālists, kas zina, kā patiesībā ir jāapstrādā dati.
Jāpiebilst, ka šīs statistiķis darbojas anonīmi – viņš slēpjas aiz vārda "Boltonas blogeris". Tā ir tipiska lieta: ASV vai Lielbritānijā runas par to, ka pret tabaku vērstās kustības pamatlicēji ir kļūdījušies un, iespējams, smēķēšana nemaz nav tik kaitīga, var nopietni kaitēt ārsta karjerai.
Labi, lai būtu anonīmi – tā rīkojas daudzi mediķi. Patiesībā pret antitabakas kustību visvairāk cīnās mediķi, kas aizstāv savas profesijas godu.
Tātad no 1950. gada Dolls un Hills mēģināja atrast sakaru starp XX gadsimta plaušu vēža "epidēmiju" un smēķēšanu. Nē, ne gluži tā! Viņi gribēja pierādīt, ka smēķēšana izraisa šī veida vēzi. Tas nav viens un tas pats. Saikne norāda, ka šajā jomā kaut kas ir jāizpēta. Pierādīt, kas un kā izraisa slimību, nozīmē noteikt tās izcelsmes mehānismu.
Sākumā Dolla un Hilla ideja par to, ka vienīgais epidēmijas iemesls ir smēķēšana, izskatījās dīvaini. Tolaik automobiļi ar to izplūdes gāzēm stājās zirgu pajūgu vietā. Ko iesāksim ar šo faktu?— jautā Boltonas blogeris. Un ko darīt ar to, ka tolaik Lielbritānijā izraisījās elpošanas ceļu un plaušu slimību epidēmija?
Dollam un Hillam ļoti gribējās, lai viņiem būtu taisnība. Taču pie tam, atzīmēja blogeris, par smēķētāju viņi uzskata cilvēku, kurš izsmēķē vienu cigareti dienā gada laikā – "vai vairāk". Līdz ar to viss darbs sabrūk, uzskata boltonietis.
Ja sastādīt tabulas no jauna atbilstoši abu britu datiem, iznāk, ka "smēķēt dažreiz" ir veselīgāk nekā nesmēķēt vispār. Pie tam abi klasiķi atzīst, ka atraduši saikni tikai ar plaušu vēzi. Un galu galā, ja ņemsim vērā, ka tolaik smēķēja līdz 95% vīriešu, un paskatīsimies, cik bieži konstatēts plaušu vēzis, atliek tikai iegrimt domās un brīnīties.
Tagad pāriesim pie abu mediķu mantojuma galvenās daļas. Kādā brīdī viņi mēģināja sastādīt ar smēķēšanu saistīto slimību sarakstu. Tas izskatījās tā: onkoloģiskās slimības, HOPS (hroniska obstruktīvā plaušu slimība), sirds un asinsvadu slimības un kuņģa čūlas. Viņi pat pieņēma, ka "iespējama saikne" ar aknu cirozi, saindēšanos un pašnāvībām (kas šodien izskatās vienkārši smieklīgi) un godīgi atzina "pozitīvo sakaru" ar Pārkinsona slimību – lieta tāda, ka smēķētāji daudz retāk cieš no Pārkinsona slimības un, kā kļuva zināms vēlāk, arī no Alcheimera slimības. Kāpēc? Atkal klajā nāk tikai pieņēmumi…
Starp citu, speciālisti vēl joprojām strādā ar minēto sarakstu. Daudzi vēlētos ierakstīt tajā gandrīz visas pašreiz zināmās slimības. Taču dīvainā kārtā arī šodien pētnieki seko britu klasiķu metodei: vispirms meklē saikni un pēc tam sāk domāt, ko tā varētu nozīmēt.
Tātad vienkāršākā antitabakas falsifikācijas metode ir sekojoša: ar smēķēšanu saistītās slimības pavisam, pavisam nejauši tiek nodēvētas par "smēķēšanas izraisītām" slimībām. Taču tās ir atšķirīgas lietas! Atšķirība ir tikpat liela, kā starp aizdomās turamo un noziedznieku. Aizdomās turamais ir nevainīgs cilvēks, kamēr tiesa nav nolēmusi citādi.
Dollam un Hillam, antitabakas kampaņas pamatlicējiem, neizdevās pierādīt, ka smēķēšana izraisa slimības, jo ar viņu sarežģītās un personisku pieņēmumu pārpilnās statistikas palīdzību tas nav pierādāms. Vēl jo vairāk – viņi pat necentās nopietni pierādīt, ka slimības var izraisīt "pasīvā smēķēšana". It kā starp viņu pēcgājējiem tas kādam būtu izdevies!
Tas jau ir pavisam cits stāsts un citas falsifikācijas. Tā biežāk notiek propagandas, nevis medicīnas līmenī. Mediķis, rūpīgs un sevi cienošs cilvēks, saka tā: ņemot vērā esošos datus, iespējams pieļaut, ka eksistē saikne… utt. Taču, ja mediķis ir profesionāls antitabakas aktīvists, viņš darīs visu iespējamo, lai viņa atrunas paliktu nemanītas, bet saiknes sajauks ar atklātu un pierādītu mehānismu.
Tālāk sākas tīrā propaganda: atsauces uz neprecīzi pierakstītiem izteikumiem, atsauces uz atsaucēm… Tomēr pirmavots tepat vien ir – Dolla un Hilla darbi, kas izraisa milzum daudz jautājumu un kritiku. Jāatgādina, ka autori nepavisam nav statistiķi – antitabakas kampaņas pirmsācēji ir ārsti-epidemiologi.
Iepriekšējā rakstā es apsolīju, ka trešajā daļā pastāstīšu, kā tiek skaitīti visi tie simtiem tūkstošu cilvēku, kas miruši no smēķēšanas. Solījumu atceros un noteikti izdarīšu!
