RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Krievija cer, ka Latvija un Igaunija uzklausīs ANO Cilvēktiesību padomes viedokli jautājumā par nepilsonības statusa likvidāciju abās valstīs.
Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja, ka 30. jūnijā Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomes 32. sesijas gaitā vienprātīgi tika pieņemta Krievijas Federācijas iniciētā rezolūcija "Cilvēka tiesības un patvaļīga pilsonības anulēšana".
Dokumenta autori uzsver, ka ikviena cilvēka tiesības uz pilsonību ir iekļautas starptautiskajās cilvēktiesību normās, un tās liedz patvaļīgu pilsonības anulēšanu. Tiek paustas bažas sakarā ar pilsonības patvaļīgu anulēšanu personām vai personu grupām, it īpaši saskaņā ar diskriminējošiem principiem, un tiek atzīts, ka pilsonības atņemšana parkāpj cilvēka tiesības un galvenās brīvības.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka rezolūcija "Cilvēka tiesības un patvaļīga pilsonības anulēšana" ir iniciēta ar mērķi labot tamlīdzīgas satraucošas situācijas un novērst tamlīdzīgus pārkāpumus nākotnē.
"Vispārējais atbalsts, ko Krievijas iniciatīva guva padomē ļauj cerēt, ka starptautiskās sabiedrības konsolidētais viedoklis ļaus atrisināt problēmu, kas saistīta ar pilsonības patvaļīgu atņemšanu un pieliks punktu šīs parādības radītajiem pārkāpumiem.
Tam ir īpaša nozīme situācijā ar masveida nepilsonību Latvijā un Igaunijā, kur vairāk nekā divus gadu desmitus nav piešķirta pilsonība simtiem tūkstošu krievvalodīgo, ieskaitot bērnus. Mēs ceram, ka Rīgā un Tallinā ņems vērā ANO Cilvēktiesību padomes viedokli, ko apstiprina līdz šim pieņemtās starptautisko un reģionālo tiesībsargājošo mehānismu rekomendācijas par nepieciešamību likvidēt nepilsonību šajās valstīs," – norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji.
2016. gada sākumā Igaunijā dzīvoja 82 341, Latvijā — 252 017 nepilsoņi. Pie tam kopējais iedzīvotāju Igaunijā ir 1,3 milj. cilvēku, bet Latvijā – 2 miljoni cilvēku.
Petīcija nepilsoņu atbalstam, ko iniciēja Eiropas Parlamenta deputāti Jana Toma (Igaunija), Andrejs Mamikins un Tatjana Ždanoka (Latvija), nesen savāca vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu un tika iesniegta Eiropas parlamentā.
