RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Balsstiesību piešķiršana nepilsoņiem sekmētu šīs cilvēku grupas lojalitātes izaugsmi, uzskata Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa"), kurš parakstīja petīciju par nepilsoņu tiesībām.
Eiropas Parlamenta deputāti Andrejs Mamikins un Tatjana Ždanoka un Igaunijas pārstāve EP Jana Toma sastādīja petīciju par balsstiesību piešķiršanu Igaunijas un Latvijas nepilsoņiem. Tās mērķis ir piesaistīt Eiropas Parlamenta uzmanību pretrunām abu ES valstu iedzīvotāju balsstiesībās. Šodien ir pēdējā diena, kad petīciju iespējams paraktīt Rēzeknē.
"Joprojām pastāv atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās, un tas nav pareizi. Eiroparlamenta deputāti piedāvā samazināt šīs atšķirības tiesībās, un es šo piedāvājumu atbalstīju, parakstot petīciju," – sacīja Bartaševičs.
Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni cilvēku. Viņu vidū ir aptuveni 250 tūkstoši nepilsoņu – bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc Latvijas neatkarības atgūšanas palika Latvijā, taču viņu senči pirms 1940. gada valstī nav dzīvojuši. Nepilsoņi ir republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kuru tiesības ir ierobežotas, piemēram, viņi nevar piedalīties vēlēšanās, kā arī ieņemt noteiktus amatus valsts sektorā.
"Es savu pozīciju nepilsoņu jautājumā neslēpju kopš 1993.gada, kad kļuvu par 5.Saeimas deputātu un piedāvāju likvidēt nepilsoņu institūtu kā tādu. Uzskatu, ka nepilsoņu problēma ir ne tik daudz nepilsoņu, cik pašas valsts problēma, jo rada tajā papildu nestabilitāti. Savukārt jebkurš solis nepilsoņu interešu virzienā šo nestabilitāti varētu mazināt," – paskaidroja Aleksandrs Bartaševičs.
Neskatoties uz to, ka valdība centās atrisināt problēmu, aptuveni 12% Latvijas iedzīvotāju vēl joprojām ir nepilsoņi. Bartaševičs pieļauj, ka valsts šos cilvēkus neuzskata par "savējiem", un paši nepilsoņi arī valsti neuztver kā īsti savu, un tas ir diezgan liels riska faktors.
Latvijas Republikas 100. gadskārtas priekšvakarā valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka vēlas apspriest ar valsts bijušajiem vadītājiem jautājumu par naturalizācijas procedūras vienkāršošanu. Valsts galva atzina, ka Latvijā sabiedrība ir sašķelta. Šī iemesla dēļ izveidota speciāla darba grupa. Tas pārstāvji uzskata, ka vajadzētu pārdomāt pilsonības popularizācijas iespējas, jo 250 tūkstoši nepilsoņu nav tas labākais signāls, tomēr arī masveida naturalizācija nav pareiza pieeja.
