RĪGA, 24. jūnijs — Sputnik. Parakstu vākšanu ierosināja igauņu deputāte Jana Toma. Viņu atbalstīja kolēģi no Latvijas – Andrejs Mamikins un Tatjana Ždanoka.
2016. gada sākumā Igaunijā dzīvoja 82 341 nepilsoņi, bet Latvijā šis statuss saglabājās 252 017 cilvēkiem. "Tas ir milzīgs skaits, ņemot vērā to, ka Igaunijā dzīvo 1,3 miljoni cilvēku, bet Latvijā – 2 milj. Šiem cilvēkiem nav ļauts piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai gan viņi tiek ņemti vērā, nosakot deputāta vietu skaitu. Turklāt šo cilvēku tiesības piedalīties politiskajā dzīvē ir ļoti ierobežotas salīdzinājumā ar ES pilsoņu tiesībām," – savā lappusē Facebook rakstīja Andrejs Mamikins.
Nepilsoņu atbalstam sagatavotās petīcijas parakstu vākšana sākās 9. aprīlī Igaunijā. Latvijā tā tika uzsākta 14. aprīlī. Petīcijas varēja parakstīt abu valstu pilsoņi, kā arī Igaunijā un Latvijā pastāvīgi dzīvojošie ārvalstnieki. Tāpēc petīciju atbalstīja beļģi, islandieši, briti, itāļi, lietuvieši, kanādieši, vācieši un pat Pakistānas, Indijas un Bangladešas pilsoņi.
Andrejs Mamikins savā un savu kolēģu vārdā pateicās visiem, kas atbalstīja šo iniciatīvu, it īpaši aktīvistiem, kas vadīja iniciatīvas grupas un vāca parakstus dažādās Latvijas un Igaunijas pilsētās.
"Mums pietrūka tikai 16 balsu, lai Eiropas Parlaments ar 2015. gada 8. septembrī pieņemto rezolūciju aicinātu Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis nodrošināt balsstiesības EP vēlēšanās un pilsoņu iniciatīvās (EP ir 751 deputāts). Taču tagad, pēc tik masveidīgas petīcijas svaru kausam būtu jānoslīgst mūsu pusē," – ziņoja Mamikins.
Tā nav pirmā petīcija par nepilsoņu stāvokli kopš 2004. gada, kad Igaunija un Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Jau 2004. gadā Tatjana Ždanoka iesniedza pirmo šāda veida dokumentu. Pēc tam situācija atkārtojās 2008. un 2012. gg. Minētās iniciatīvas nebija sekmīgas arī tāpēc, ka tolaik Ždanoka bija vienīgā deputāte no Baltijas valstīm, kas aizstāvēja nepilsoņu tiesības. Šoreiz petīciju atbalstīja ne vien Zaļo frakcija, kurā strādā Ždanoka, bet arī liberāļi, pie kuriem pieder Toma, un sociālisti, ar kuriem strādā Mamikins, tāpēc lieta beidzot ir izkustējusies.
Tagad jāgaida Petīciju komitejas atbilde – tai ir jāizlemj, kad petīcija tiks izskatīta. Andrejs Mamikins paskaidroja, ka šīs komitejas vadītāja, deputāte no Zviedrijas Sesīlija Vikstrēma, pieņemot parakstus, apgalvoja, ka nepilsoņu lieta noteikti tiks izskatīta. Vēlāk sekos pašas komitejas ziņojums vai Eiropas Parlamenta rezolūcijas projekts. Pēc tam, iespējams, tiks organizēts komandējums situācijas izvērtēšanai un materiāli tiks nodoti Eiropas tiesībsargam.
"Atbilstoši petīcijas izskatīšanas rezultātiem, iespējams, tiks izveidota komisija, kuras uzdevums būs ES likumdošanas pārkāpumu izmeklēšana," – noslēgumā piebilda Andrejs Mamikins.
