Pēdējo gadu laikā šķita, ka Krievijas gāzes monopolists atkāpjas no savām pozīcijām agrāk tikai viņam vien piederošajā tirgū – bijušajā PSRS teritorijā.
Lietuva bija pirmā starp bijušajām PSRS republikām, kas nosprauda mērķi pilnībā atteikties no Krievijas gāzes un pie tam saņemt kompensāciju par pagājušo gadu "paaugstinātajām cenām". Par strīda ābolu kļuva 2004.-2012. gados piegādātās gāzes cena, un Lietuvas valdība iesniedza prasību Stokholmas Šķīrējtiesā par kompensācijas izmaksu 1,4 miljardu eiro apmērā.
Lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes, Lietuva 2014. gada novembrī Klaipēdā atklāja sašķidrinātās dabasgāzes termināli un sāka to piegādāt no Norvēģijas.
Patiešām, agrāk atbilstoši šķīrējtiesas lēmumam vai saskaņā ar vienošanos ar klientiem Eiropā "Gazprom" bija spiests izraudzīties tā saucamos "retrospektīvos maksājumus" – piegādātās gāzes tarifu maiņu ar atpakaļejošu datumu. Arī Viļņā cerēja uz šādu scenāriju.
Tomēr 22. jūnijā Stokholmas Šķīrējtiesa noraidīja Lietuvas prasību pret "Gazprom". Šis lēmums ļaus krievu monopolistam tuvākajā laikā pārliecinošāk diskutēt pārrunās ar saviem konkurentiem pēcpadomju valstīs.
Šķiet, vissarežģītākais uzņēmumam "Gazprom" ir Baltijas valstu dabasgāzes tirgus. Tas ir saprotams, jo 2011. gadā trīs Baltijas republikas sāka īstenot tā saucamo "Trešo ES enerģētikas paketi" (tajā ietverti seši likumdošanas akti, kas ierobežo vertikāli integrētu kompāniju tiesības pārvaldīt enerģijas pārvades tīklus no malas un kļūt par to īpašniekiem).
Process pilnībā noslēgsies 2017. gadā. Līdz tam laikam "Gazprom" nāksies pārdot visas savas daļas Baltijas valstu gāzes realizācijas kompānijās (2014. gadā "Gazprom" jau pārdeva savus aktīvus Lietuvas uzņēmumos Lietuvosdujos un Amber Grid, kā arī informēja par to, ka tiek pārdota daļa Igaunijas kompānijā Elering). Taču pagaidām pašā Latvijā galvenais gāzes piegādātājs joprojām ir Latvijas Gāze, un 34% tās akciju kontrolē "Gazprom".
Krievijas monopola uzņēmums Baltijas valstīs plāno izvēlēties gāzes izsoļu sistēmu, kas pašlaik jau darbojas vairākās Rietumeiropas valstīs. Martā sabiedrība "Gazpromeksport" organizēja virkni izsoļu, kurās tika pārdota dabasgāze ar piegādi 2016. gada II, III un IV kvartālā. Dabasgāze tiks piegādāta vairākos nodošanas punktos Baltijā, un turpat tiks nodotas dabas resursa īpašumtiesības. Kopējais piedāvātās gāzes apjoms sastādīja aptuveni 560 miljonus m3. Izsolēs piedalījās tādi uzņēmumi kā Eesti Gaas, Achema, Lietuvos energija un Haupas.
Ņemot vērā sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu palielināšanos Krievijas gāzes koncernam nākas gan apgūt jaunus zilās degvielas noieta formas, gan arī izraudzīties elastīgu pieeju cenu veidošanas jautājumiem.
