Durvis uz ES britiem būs slēgtas

© Sputnik / Алекс Макнотон / Pāriet pie mediju bankasReferendums Lielbritānijā par izstāšanos no ES. Foto no arhīva
Referendums Lielbritānijā par izstāšanos no ES. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
ES dalībvalstu līderu un valdības valdītāju samitā Briselē, kurā Lielbritānijas premjers piedalījās pēdējo reizi, Deivids Kamerons pavēstīja, ka nožēlo zaudējumu, taču ne lēmumu organizēt referendumu.

RĪGA, 1. jūlijs  – Sputnik. Vadošo Eiropas valstu līderi un valdību vadītāji uzskata, ka britiem ceļa atpakaļ vairs nav kopš brīža, kad viņi nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Savukārt premjers Deivids Kamerons notikušajā vaino savus kolēģus, kas nav viņam ļāvuši apturēt imigrantu plūsmu.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Kamerons: nenožēloju par referendumu, par izstāšanos no ES paziņosim savlaicīgi

Lielāko Eiropas Savienības valstu vadītāji ir pārliecināti: Lielbritānijai vairs nav atpakaļceļa tagad, kad karalistes pavalstnieki nesenajā referendumā izpauduši vēlmi izstāties no savienības. To Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons izdzirdēja savā pēdējā ES samitā, kur pauda vilšanos par neveiksmīgajiem centieniem izcīnīt uzvaru referendumā, ko viņš pats iniciēja.

"Ņemot vērā pašreizējo situāciju, es nesaskatu nekādu iespēju atkāpties no Brexit, — izdevums Bloomberg citēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles vārdus žurnālistiem pēc tikšanās Briselē. – Nav īstais brīdis tukšiem sapņiem, pienācis laiks apzināties realitāti."

Pie darba ķersies jaunais premjers

ES valstu valdību vadītāji viens pēc otra novēlēja Kameronam nevilkt garumā formālo Lielbritānijas izstāšanos no savienības, jo tikai pēc tam sāksies pārrunas par tālāko pastāvēšanu. Politiķis tikai atkārtoja iepriekš teikto: tālāko procesu vadīs viņa pēcgājējs, neskatoties uz nenoteiktību, ko rada šāda vilcināšanās.

Eiropas Parlamenta ēka Strasbūrā. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Eiropas Parlaments vēlas pasteidzināt Lielbritānijas izstāšanos no ES

Britu valdības pārstāvis pastāstīja, ka, uzrunājot valdību vadītājus pie pusdienu galda, Kamerons pavēstījis saviem kolēģiem, ka viņu atteikšanās no vienošanās, kas ļautu samazināt valstī iebraucošo imigrantu skaitu, likusi viņam ciest sakāvi referendumā un zaudēt posteni. Viņš brīdināja koleģus, ka viņiem nāksies mainīt viedokli un rast iespēju tikt galā ar imigrāciju, ja viņi arī turpmāk vēlēsies saglabāt ciešas ekonomiskās attiecības ar Lielbritāniju.

Pēc klātesošo domām, premjerministrs Kamerons pēc pusdienām ar kolēģiem izskatījies satriekts. ES valdību vadītāji, saskaņā ar viņu pašu vārdiem, pavēstījuši britu premjeram, cik liela, viņuprāt, bijusi Lielbritānijas nozīme ES. Jautāts par to, vaino viņš nožēlo lēmumu organizēt referendumu, Kamerons paskaidroja, ka "nožēlo" savu zaudējumu, taču no referenduma viņš nv varējis atteikties, ņemot vērā to, ka spiediens bijis pārāk liels.

"Es izmisīgi cīnījos par to, kam ticu, — pastāstīja žurnālistiem Kamerons. – Un es neatkāpos. Es veltīju sevi visu – savu prātu, sirdi un dvēseli, lai saglabātu Lielbritāniju ES sastāvā, taču cietu sakāvi."

Briti izjutīs Brexit sekas

Eiropas Savienības vadība ir iznīdējusi daudzu britu cerības uz to, ka referenduma rezultātus varētu izvērtēt atkārtoti, taču noraida arī Brexit piekritēji izteikumus par kaut kādām īpašām, privileģētām Lielbritānijas un ES attiecībām nākotnē.

Sadusmotie Eiropas līderi uzskata, ka Apvienotajai Karalistei nav nekāda pamata cerēt uz kontinenta dāsnumu, ja nu tā reiz ir izstājusies no savienības.

"Lielbritānijai nebūs iespējas brīvi iekļūt Eiropas vienotajā tirgū, ja tā neatbalstīs cilvēku un preču brīvas pārvietošanās noteikumus visā Eiropas teritorijā," – pavēstīja Francijas prezidents Fransuā Olands.

"Tas nenotiek tāpēc, ka būtu radusies vēlēšanās sodīt Lielbritānijas tautu," – paskaidroja Olands un uzsvēra, ka referenduma rezultāta dēļ britiem "nāksies zināmu laiku izjust tā sekas."

Eiropā novērojama augoša neapmierinātība ar to, ka britu referendums ir radījis varas vakuumu Londonā un zināmu pārejas perioda stāvokli visā Eiropā. Eiropas Centrālās bankas prezidents Makrio Dragi informēja, ka tuvāko trīs gadu laikā eirozonas ekonomikas izaugsme varētu samazināties par 0,5%.

Ziņu lente
0