RĪGA, 29. jūnijs — Sputnik. Eiropas Savienības jaunā robežu un krasta apsardzes dienesta virsnieki krīzes apstākļos varēs doties uz jebkuru ES pierobežas valsti bez vietējās valdības piekrišanas un atļaujas. Brisele neuzskata, ka jaunā dienesta statuss faktiski nozīmē ārvalstu pārvaldes ieviešanu pie suverēnas valsts robežām.
Eiropa uzskata par nepieciešamu ieviest stingrus pasākumus, ņemot vērā Grieķijas bēdīgo pieredzi, ko pērn pārņēma bēgļu vilnis.
Pats par sevi saprotams, tāds solis, kā piespiedu "palīdzība" robežapsardzes jomā, tiek uzskatīts par ārkārtēju un maz ticamu, tomēr tas ir paredzēts un apstiprināts visās savienības instancēs. Citiem vārdiem sakot, gadījumā, ja, pēc Briseles un Šengenas zonas valstu nacionālo galvaspilsētu domām, kāda ES valsts, piemēram, tā pati Grieķija vai cita savienības pierobežas valsts, piemēram, Igaunija neveic adekvātus un savlaicīgus pasākumus, lai nodrošinātu migrantu plūsmas kontroli un apdraud citu Šengenas zonas valstu labklājību, šīs valsts teritorijā piespiedu kārtībā, iespējams, tiks ievestas ārvalstu robežsargu vienības.
Neviens nespētu apturēt bēgļus
Pirms dažām dienām Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas komisija saskaņoja Robežu un krasta apsardzes izveides projektu. Dienests tiek veidots uz pašreizējās pierobežu aģentūras Frontex bāzes, kas, pēc vienprātīga viedokļa, nav varējusi tikt galā ar pērno migrācijas krīzi. Eiropas faktiski neapsargātās robežas nelikumīgi šķērsojuši aptuveni 1,5 miljoni migrantu un bēgļu no Āzijas un Āfrikas valstīm.
Šajā neveiksmē daudzi galvenokārt vaino Grieķiju, kas nav veikusi steidzamus un situācijai atbilstošus robežu kontroles pasākumus, tomēr visi atzīst, ka neviena ES valsts nebūtu spējīga viena pati tikt galā ar tādu migrācijas vilni. Frontex nebija piešķirtas atbilstošas tiesības, lai pietiekami palīdzētu Grieķijas varas iestādēm.
Jaunajam robežsardzes dienestam vajadzētu būt spēcīgākam nekā Frontex, lai gan tas strādās saskaņā ar tiem pašiem principiem – nepieciešamības gadījumā aicinās pievienoties robežsargu vienības no ES valstu atbilstošajiem nacionālajiem dienestiem. Savienības robežsardzes dienesta rīcībā teorētiski būs rezerve – 1500 virsnieki, apgādāti ar visu nepieciešamo gan uz savu valstu, gan arī uz ES rēķina. Dienesta rīcībā būs jābūt iespējām trīs dienu laikā nokļūt pie Šengenas robežas krīzes skartā iecirkņa. Taču Eiropas dienesta rīcībā esošais pastāvīgais štats būs vērā ņemams – līdz 2020. gadam tajā tiks uzņemti 1000 cilvēki. No Frontex jaunais dienests atšķirsies arī ar savu iespaidīgo budžetu, kam atvēlēti 322 miljoni eiro.
Netradicionāli ātri un efektīvi
Protams, jaunais dienests, kura izveide tika iecerēta 2015. gada decembrī, koordinēs nacionālo robežsargu darbību, apkopos un izsūtīs informāciju. Tas saņems tiesības pārbaudīt nacionālo robežu apsardzes līmeni un sazināties ar trešo valstu robežsargiem. Visos ES valstu nacionālajos robežsardzes dienestos parādīsies virsnieks, kura pienākums būs uzturēt sakarus ar savienības štābu. Dienesta paspārnē nonāks arī Eiropas Zvejniecības kontroles aģentūra, un tas viss kopā varētu sākt darbu jau šovasar. Pagaidam nav zināms, kur atradīsies jaunā dienesta galvenā štāba mītne, taču varētu pieņemt, ka tā atradīsies turpat, kur bija Frontex štāba mītnē – Varšavā.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers par jaunā dienesta izveidi norādīja: "Vienošanās par Eiropas Robežsardzes un krasta apsardzes dienesta izveidi apliecina, ka Eiropa spēj ātri, efektīvi un saskaņoti rīkoties, lai pārvarētu krīzi."
"Tā ir ideja, kuras laiks ir neapšaubāmi pienācis. Eiropas Komisija to ierosināja 2014. gada maijā, un (komisijas vadītāja – red.) vēlēšanu kampaņas laikā es teicu, ka mums ir radikāli jāuzlabo Frontex un jāattīsta šis dienests līdz Eiropas robežu un krasta apsardzes darbspējīgas sistēmas līmenim," – atgādināja prezidents Junkers.
